Jarena

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jarena
Yaren
—  de facto valsts galvaspilsēta  —
Nauru Republikas parlamenta ēkas
Nauru Republikas parlamenta ēkas
Jarena
Red pog.png
Jarena
Koordinātas: 0°32′52″S 166°55′15″E / -0.54778, 166.92083
Valsts Karogs: Nauru Nauru
Platība
 - Kopējā 1,5 km²
Iedzīvotāji (2004)
 - kopā 2 000
Laika josla EAT (UTC+11)

Jarena ir apgabals un vēlēšanu apgabals Nauru Republikā. De facto valsts galvaspilsēta.

Jarena atrodas salas dienvidu daļā. Platība 1,5 km2.

Dabas apstākļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jarena atrodas uz Nauru salas, kas savukārt radusies no vulkāna krātera konusa. Klimats ekvatoriāls, ļoti karsts un mitrs. Vidējā mēneša gaisa temperatūra ir aptuveni 28 °C. Nokrišņu daudzums gada laikā ir 2000 mm. Nereti gadās, ka nokrišņu ir ļoti maz, bet citos gados, ka nolīst 4500 mm nokrišņu. Visvairāk nokrišņu ir laikaposmā no novembra līdz februāri, kad dominē rietumu musoni. Veģitāciju veido kokospalmas, korķu viļķa priedes (pandāni), fikusi un laurlapu koki. Izplatīti arī dažādi krūmaugi. Fauna ļoti vāji attīstīta. No zīdītājiem sastopamas tikai žurkas, bet no rāpuļiem tikai ķirzakas. Daudzu putnu un kukaiņu sugas.

Iedzīvotāji, valoda, reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2004. gada datiem Jarenas apgabalā mīt ap 2000 iedzīvotāju. Lielākā daļa iedzīvotāju ir nauruieši, kuri ir mikronēziešu tautu grupas pēcteči. Nauruieši sastāda 58% no iedzīvotāju skaita. Jarenu apdzīvo arī aptuveni 25% citu Okeānijas salu pārstāvji, 8% ķīnieši, pārējie ir eiropieši un viņu pēcteči. Oficiālās valodas ir nauruiešu un angļu. 60% no iedzīvotājiem ir protestanti, bet pārējie katoļticīgie.

Valdības un administratīvās ēkas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šādas valdības iestādes atrodas Jarenas apgabalā:

Jarena (dažreiz arī Aivo) tiek minēta kā valsts galvaspilsēta, kaut gan tas ir nepareizi, jo Nauru nav pilsētas vai oficiālas galvaspilsētas. ANO uzskata Jarenu par "galveno apgabalu".

Pilsētas attīstības vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās eiropiešu apmetnes Jarenā izveidojās ap 1830. gadu. 1888. gadā sala ietilpa Māršala salu protektorātā, kuru pārvaldīja Vācija. Kopš 1914. gada Lielbritānija, Jaunzēlande un Austrālija salā ieviesa savu pārvaldi. No 1942. līdz 1945. gadam atradās Japānas karaspēka okupācijas zonā. 1968. gadā Nauru tika pasludināta par neatkarīgu republiku, bet Jarena tomēr netika apstiprināta par valsts oficiālo galvaspilsētu. Kopā ar Menengu, kurā atrodas prezidenta rezidence, Jarena kļuva tikai par Nauru Republikas administratīvo centru.

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie apskates objekti ir divi muzeji, kuros var iepazīties ar Japānas bruņojumu Otrā pasaules kara laikā. Salā saglabājušies ar japāņu nocietinājumi un pazemes ejas. Salas apkārtnē ir saglabājušies daudz kuģu vraku un notriektu lidmašīnu atlūzu. Apgabala teritorijā atrodas starptautiskā lidosta.