Kņazs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs; krievu: Князь, slov. Kniež, horvātu: Knez, bulgāru: Княз, vācu: Knjas, angļu: Knyaz, poļu: Kniaź, franču: Cnéz), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās. Sākotnēji senajiem slāviem vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Sieviešu dzimtē — kņaziene (kr. Княгиня).

  • dēls — kņazičs (kr. Княжич)
  • meita — kņazna (kr. Княжна).

Viduslaikos pēc ranga līdzvērtīgs hercogam, bet mazāko kņazistu kņazi, monarhu vasaļi ar piešķirtiem lēņiem — grāfam.

Lielkņazs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielkņazs (krievu: Великий князь, lietuviešu: Didysis kunigaikštis) - absolūti suverēns lielkņazistes (valsts) monarhs Austrumeiropā (Maskavijas lielkņaziste, Lietuvas lielkņaziste), pēc ranga līdzvērtīgs lielhercogam un karalim.

Lietuvas lielkņazistē tituls parādījās XIII gs., kad to pieņēma Mindaugs (ap 1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un Polijas karalistei jaunā kopvalstī Žečpospoļitā, „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas valdnieku tituliem. Polijas-Lietuvas valdnieki savam titulam pievienoja arī citu uzvarēto suverēno valdnieku titulus, piemēram, "Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas un Livonijas lielhercogs".

Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls bija tikai Kijevas lielkņazam, XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra Zelta ordas hans kā šo zemju suverēns un senjors. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par Krievijas cariem. Krievijas cars Mihails Fjodorovičs Romanovs lietoja "Livonijas lielkņaza" titulu, bet vēlākie Krievijas imperatori pēc Latvijas pakļaušanas sevi titulēja vairs tikai kā "Livonijas kņazus" un "Kurzemes un Zemgales kņazus".

Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ Krievijas impērijā pienācās tikai troņmantniekam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]