Nikolajs Berzarins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nikolajs Berzarins
Берзарин, Николай Эрастович
Nikolajs Berzarins 1945. gadā
Nikolajs Berzarins 1945. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 1. aprīlī
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Sanktpēterburga
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1945. gada 16. jūnijā (41 gads)
Karogs: Vācija Vācija, Berlīne
Dzīvesbiedre Natālija (dzimusi Prosiņuka)
Bērni Larisa un Irina
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1918. — 1945.
Valsts Flag of Russian SFSR.svg Krievijas PFSR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Padomju Savienības Varoņa nosaukums, Ļeņina ordenis (divi), Sarkanā Karoga ordenis (divi) un citi

Nikolajs Berzarins (krievu: Берзарин, Николай Эрастович; 1904. gada 1. aprīlis1945. gada 16. jūnijs) bija Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis. Pirmais Berlīnes pilsētas un garnizona komandants pēc Otrā pasaules kara.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Sanktpēterburgā, strādnieku ģimenē. Atsevišķi autori uzskata, ka viņš bijis latvietis[1], tomēr ir skaidri zināms, ka pats viņš sevi par latvieti nesauca.[2] Viņam bija brālis un četras māsas. 1913. gadā iestājās vakara kursos Petrogradas sākumskolā, kur ieguva specialitāti, grāmatsējējs. Agri zaudējis vecākus. Tēvs nomira 1917., bet māte 1918. gadā.

1918. gada 14. oktobrī brīvprātīgi iestājās Sarkanajā armijā. Piedalījās cīņās Ziemeļu frontē. 1921. gadā piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā. 1922. gadā iestājās Komjaunatnē. Jau kā ložmetēju komandas priekšnieka palīgs piedalījās zemnieku dumpju apspiešanā Amūras apriņķi 1924. gadā. 1926. gadā Maskavā pabeidza mācību kursus kājnieku virsniekiem ("Vistrel"). Tajā pašā gadā tika uzņemts komunistiskajā partijā.

1925. gadā pabeidza ložmetējnieku kursus. Tajā pašā gadā Nikolajs apprecējās ar krājkases darbinieci Natāliju Prosiņuku. 1926. gadā viņiem piedzima meita Larisa, bet 1938. gadā Irina. 1927. gadā pabeidza komandējošā sastāva kursus Sibīrijas Kara Apgabalā. 1927. gadā iecelts par komandieru skolas vienības komandieri Irkutskā. Aktīvi piedalījās cīņās pie Ķīnas robežas pret japāņiem. No 1933. līdz 1935. gadam štābista darbā Habarovskā. Pēc tam, līdz 1937. gadam, 26. strēlnieku divīzijas komandieris Tālajos austrumos. 1938. gadā tika iecelts par Galveno instruktoru Amūras grupas štābā.

Kaujās pie Hasana ezera, 1938. gadā, tika iecelts par 32. divīzijas komandieri. Decembrī iecelts par 59.strēlnieku korpusa komandieri. 1940. gada 26. maijā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1940. gada jūlijā kļuva par 1. Tālo austrumu armijas komandiera vietnieku. Pēc Latvijas okupācijas ieradās Rīgā, kur komandēja 27. armiju. Šeit viņš sagaidīja Otrā pasaules kara sākumu pret PSRS. Vēlāk komandēja 34. armiju. Neilgu laiku bija 61. armijas, 20. armijas komandiera vietnieks. Pēc tam 39. armijas komandieris. 1943. gada martā tika smagi ievainots pie Vjamzas. Līdz augustam atradās kara hospitālī.

No 1945. gada maija komandēja 5. triecienarmiju, kura piedalījās cīņās Rumānijā un tālāk līdz pašai Berlīnei. Berlīnes ieņemšanas operācijā Berzarina 5. triecienarmijai tika uzdots ieņemt un noturēt Berlīnes centrālo daļu, valdības ēkas. Par prasmīgo vadību vēl aprīlī saņem Padomju Savienības varoņa nosaukumu. 28. aprīlī Žukovs iecēla Berzarinu par Sarkanās armijas okupētās Berlīnes daļas un Sarkanās armijas Berlīnes garnizona komandantu. Galvenie viņa uzdevumi šajā amatā bija infrastruktūras atjaunošanas, apgāde un citi vitāli jautājumi, tomēr jau 16. jūnijā gāja bojā autokatastrofā. Apbedīts Maskavā.

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pieci izcilie latvieši (PCTVL)
  2. Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN 9984-792-11-0

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Nikolajs Berzarins