Portāls:Zinātne

Vikipēdijas portāls
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Science-symbol-2.svg Zinātne   Celestia.png Astronomija   RocketSunIcon.svg Kosmonautika  

Nuvola apps kalzium.svg
Laipni lūdzam zinātnes portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par zinātni.
izmainīt  

Zinātnes portāls

Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.

Rādīt jaunas sadaļas
izmainīt  

Izmeklēts raksts

Brillanten.jpg

Dimants (grieķu: adamas (αδάμας) – neievainojamais) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī. Tā cietība un augstā gaismas dispersija padara to par noderīgu materiālu gan rūpniecībā, gan juvelierizstrādājumos. Dimants ir cietākais zināmais dabiskas izcelsmes minerāls, kas to padara par lielisku abrazīvu. Lai iegūtu apslīpētus dimantus, tos vienīgi ir iespējams apstrādāt zem augsta spiediena un augstas temperatūras ar citiem dimantiem (pazīstami kā II tipa (Type-II) dimanti), kuri ir cietāki, vai arī ar vielām, kuras ir cietākas par pašu dimantu. Šīs vielas var būt borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu – savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 °C – visaugstākā no visiem minerāliem. Dimants tradicionāli tiek uzskatīts par visvērtīgāko dārgakmeni.

Ik gadus pasaulē iegūst ap 130 miljonus karātu (26 tonnas) dimantus ar kopējo vērtību ap 9 miljardi ASV dolāru. Katru gadu arī mākslīgie dimanti tiek ražoti ap 100 tonnām.


izmainīt  

Jaunākās ziņas

Kepler-22b System Diagram.jpg
izmainīt  

Izmeklēts attēls

Ķērpji
Autors: Ragesoss

Ķērpji (Lichenes) ir kompleksi simbiotiski organismi. Tos veido asku sēnes ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:

Celestia.png Astronomija
Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija
RocketSunIcon.svg Kosmonautika
izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Albert Einstein Head.jpg

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. martā, miris 1955. gada 18. aprīlī) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko XX gadsimta zinātnieku. Izgudrotājs (izgudrojis žiroskopisko kompasu, ledusskapi, dzirdes aparātu). Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs.

izmainīt  

Vai tu zināji...

Lemur walking-2.jpg
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Kas ir portāls? | Portālu saraksts

Latviešu Vikipēdijas portāli:

P vip.svg Cilvēki  · Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija  · Crystal Clear app krita.png Māksla  · Sports and games.png Sports  · P history.svg Vēsture  · Science-symbol-2.svg Zinātne
Flag-map of Latvia.svg Latvija  · Flag of Turkey.svg Turcija  · Eighth notes and rest.svg Mūzika  · Basketball.png Basketbols  · Alonso-WPF1logo.png Formula 1  · Soccer ball.svg Futbols  · Hockey puck 2.jpg Hokejs  · Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš  · RocketSunIcon.svg Astronomija  · Celestia.png Kosmonautika