Einšteinijs
Vikipēdijas raksts
| Einšteinijs | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2, +3, +4 | ||||
| Elektronegativitāte | 1,3 | ||||
| Blīvums | 8840 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 1133 K (860 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | ? | ||||
Einšteinijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Stabilākā izotopa 252Es radioaktīvās pussabrukšanas periods ir 471,7 dienas. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraža bumbas sprādziena radioaktīvajos nokrišņos, kur veidojies no urāna, tā kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu. Šādiem kodoliem raksturīga daudzkārtēja beta sabrukšana, kas katrreiz noved pie jauna, periodiskajā tabulā pa labi esoša elementa veidošanās. Einšteiniju izmanto sevišķi smago un nestabilo elementu kodolu sintēzei.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
