Psihodēliskās vielas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marihuāna rada vājus psihodēliskos efektus — to var uzskatīt par visbiežāk izmantoto psihodēlisko vielu
LSD škidrā veidā

Psihodēliskās jeb psihedēliskās vielas ir vielas, kas izmaina uztveri un izziņu, ierosinot psihodēlisko pieredzi.

Klasiskās psihodēliskās vielas (LSD, DMT, meskalīns, psilocibīna sēnes) pazudina uztveres robežas, kuru loma ir neļaut piekļūt parastajai apziņai nepiederīgiem signāliem, kas galvenokārt nāk no psihes (jūtas, emocijas un atmiņas), bezapziņas un zemapziņas.[1] Empatogēni un marihuāna uztveres robežas vājina nedaudz un izsauc vājākus psihodēliskos stāvokļus.

Psihodēlisko dabas produktu pielietošanai reliģiskās praksēs un dziedniecībā ir sena vēsture. Mūsdienās populārāko psihodēlisko vielu lietošana ir aizliegta. Tā ir atļauta īpašām iezemiešu grupām vai stingrā medicīniskā kontekstā (medicīniskā marihuāna un psihodēliskā terapija).

Iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psihodēliskās vielas iedala pārsvarā pie halucinogēnu klases. Var izšķirt četrus psihodēlisko vielu veidus:

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Doors of Perception and Heaven and Hell. ISBN 0-0605951-8-3. (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Psihodēliķi