Sīlis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sīlis
Garrulus glandarius (Linnaeus, 1758)
Sīlis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Sīļi (Garrulus)
Suga Sīlis (Garrulus glandarius)
Izplatība
Garrulus glandarius distribution.jpg

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder sīļu ģintij (Garrulus). Sīlis dzīvo visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā izplatības areāls ir tik liels, ka daudzās pasugas ārēji ir diezgan atšķirīgas. Sīlis pamatā ir nometnieks, un tas nozīmē, ka gan ziemā, gan vasarā tas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgs iemītnieks.[1] Tomēr reizēm sīļi migrē.[2] Tam patīk apmesties jauktu koku mežos, īpaši mežos ar ozoliem. Pēdējos gados ir novērots, ka sīļi arvien biežāk apmetas apdzīvoto vietu tuvumā.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīlis Anglijā
Sīlis Japānā
Sīlis Izraēlā

Sīlis ir bieži sastopams putns un Eiropā dzīvo apmērtam 6 - 13 miljoni ligzdojoši pāri.[3] Arī Latvijā sīlis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[4] Latvijā dzīvo nominālā sīļu pasuga Garrulus glandarius glandarius. Rudens pusē no austrumiem mēdz ieceļot cita sīļu pasuga - Garrulus glandarius severzowii, kuras galvenais izplatības areāls ir ziemeļaustrumu Eiropa no Skandināvijas līdz Urāliem.[2]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīlis ir vidēja auguma putns, tā ķermeņa garums ir apmēram 34 cm, spārnu izpletums 52 - 58 cm.[2] Sīļa apspalvojums dažādām pasugām ir atšķirīgs. Nominālās pasugas sīļiem (Garrulus glandarius glandarius) ir ruda mugura un brūnpelēka pavēdere. Virsastes spalvas ir baltas. Aste, spārnu gali melni. Uz spārniem ir balts un gaiši zils laukums ar sīkiem melnbaltiem raibumiņiem.[1] Austrumu sīlim (Garrulus glandarius severzowii), salīdzinot ar nominālo sīli, ir rudāks pakausis un pelēka mugura.[2]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad sīlis ir uztraucies, ieraudzījis kādu bīstamu dzīvnieku vai putnu, tam ir raksturīgs ass, griezīgs ķērciens. Sīlis ir slavens ar spēju atdarināt citu putnu dziesmas, tādēļ to dabā pēc balss ir grūti atpazīt, tas ir jāredz. Tam patīk atdarināt plēsīgo putnu kliedzienus, piemēram, pūci, arī suņu rejas, durvju čīkstēšanu, metāla klaudzināšanu, pat cilvēka balsi. Kopumā var teikt, ka sīlis ir skaļš un trokšņains putns, izņemot ligzdošanas laiku.[2]

Sīli medī tādi putni kā pūces, vistu vanags un lielais piekūns.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīļa olas

Sīlis meklē barību gan kokos, gan uz zemes, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, kāpuriem un tārpiem, kā arī ar sēklām, kā ozolzīlēm, dižskābarža sēklām un citām sēkliņām Tas labprāt ēd augļus, ogas, piemēram, kazenes un pīlādžus. Sīlis citiem putniem no ligzdām izēd arī olas un jaunos putnēnus, kā arī medī grauzējus. Zīļu un riekstu laikā tas veido slēptuves, kurās noglabā savāktās sēklas. Ziemā sīlis slēptuves arī bieži atrok, pat zem dziļa sniega.[2]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīlis ligzdas vij kokos vai lielos krūmos. Tā tiek veidota no sīkiem zariņiem un izklāta ar saknītēm. Reizi gadā tiek izdētas 5 - 8 olas,[2] kas tiek perētas 16 - 19 dienas. Olām čaumala gluda, bez spīduma, raibumojums daudzveidīgs. Putnēni izšķiļas nevarīgi un kaili, spalvas tiem izaug pēc 21 - 23 dienām. Par putnēniem rūpējas abi vecāki.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīlim izšķir 8 lielas grupas, kurās kopumā ir 33 pasugas:[5]

  • 9 pasugas Eiropā, raksturīgs cekuls, kas atgādina šķipsnu, rudas ķermeņa un galvas splavas;
  • 3 pasugas Ziemeļāfrikā, raksturīgs ruds pakausis, pelēks ķermeņa spalvojums, gaiši vaigi un melns cekuls;
  • 4 pasugas Tuvajos Austrumos, Krimā un Turcijā, raksturīga ļoti gaiša seja un melns cekuls, ķermenis un pakausis pelēkā krāsā;
  • 1 pasuga Kaspijas jūras mežos Irānā, neliela auguma ar melnu cekulu uz pieres, uz pakauša cekuls kļūst platāks;
  • 4 pasugas Sibīrijā un Japānas ziemeļos, ar cekulu kā šķipsna, rudu galvu, tumšām acīm un pelēku ķermeņa spalvojumu;
  • 2 pasugas Dienvidaustrumāzijā, spārniem nav balto spalvu, cekuls uz pieres ir balts, kas uz pakauša kļūst melns un vaigi ir gandrīz balti;
  • 6 pasugas Himalaju reģionā, ar rudu cekulu un spārniem nav balto spalvu;
  • 4 pasugas Japānas dienvidos, uz spārniem liels laukums ar baltām spalvām, tumša, gandrīz melna galva, necils cekuls.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Sīlis