Jaroslavs Vladimirovičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaroslavs Vladimirovičs
Ярослав Владимирович
Jarizleifr
Yaroslav the Wise.jpg
8. Kijevas lielkņazs
Amatā
1016. gads — 1054. gada 20. februārī
Priekštecis Svjatopolks Vladimirovičs
Pēctecis Izjaslavs Jaroslavičs
Novgorodas kņazs
Amatā
1100. gads — 1034. gads
Priekštecis Višeslavs Vladimirovičs
Pēctecis Vladimirs Jaroslavičs

Dzimšanas dati ap 978. gadu
??
Dzīves vieta Rostova - Veļikijnovgoroda - Kijeva
Miršanas dati 1054. gada 20. februārī
Višgoroda
(tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Apglabāts Kijevas Sofijas katedrāle, Kijevā, mūsdienās - nezināmā vietā
Tēvs Vladimirs Svjatoslavičs
Māte Rogneda Rogvolodovna
Dzīvesbiedrs(-e) Zviedrijas Ingigerda
Bērni 6 dēli, 3 meitas
Reliģija kristietība

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (krievu: Ярослав Владимирович Мудрый, ukraiņu: Ярослав Мудрий, baltkrievu: Ярасла́ў Уладзіміравіч "Му́дры", vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris 1054. gada 20. februārī) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs. Vladimira Svjatoslaviča dēls. Tēva nāves laikā 1015. gadā bija Novgorodas vietvaldis. 1019. gadā padzina vecāko brāli Svjatopolku Vladimiroviču no troņa Kijevā, un kļuva par Kijevas liekņazu. Ilgās Jaroslava valdīšanas laikā tika kodificēts likumu krājums "Krievu tiesa". Jaroslava Gudrā valdīšanas laiks bija viens no Kijevas Krievzemes uzplaukuma periodiem.

Nav saglabājušās ziņas par Jaroslava dzimšanu un bērnības gadiem. Par Jaroslava māti vairums vēsturnieku uzskata Polockas kņazieni Rognedu Rogvolodovnu. Iesākumā tēvs Vladimirs Svjatoslavičs aizsūtīja Jaroslavu valdīt pār Rostovu. Par Jaroslava valdīšanu Rostovā trūkst drošu ziņu. Viena no leģendām saista Jaroslavu ar Jaroslavļas pilsētas dibināšanu. Vēlāk tēvs (pēc dažām ziņām - 1011. gadā) iecēla Jaroslavu Vladimiroviču par Veļikijnovgorodas kņazu. 1014. gadā Jaroslavs atteicās maksāt meslus tēvam uz Kijevu. 1015. gadā Vladimirs laikā, kad gatavojās karam ar Jaroslavu, mira.

Izvērtās cīņa par Kijevas troni starp Jaroslavu un tā brāli Svjatopolku Vladimiroviču. Jaroslavu atbalstīja novgorodieši un varjagu algotņi, bet Svjatopolku - Polijas karalis Boļeslavs I Drosmīgais. Pēc senkrievu hroniku ziņām Svjatopolks cīņā par varu nogalināja savus brāļus Borisu un Gļebu, kaut arī pēc Eimunda sāgas ziņām Borisu nogalināja Jaroslava sabiedrotie varjagi. 1016. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku. 1018. gadā Polijas karalis Boļeslavs ieņēma Kijevu un Jaroslavs aizbēga uz Novgorodu. Tomēr, savācot jaunu karaspēku, 1019. gadā Jaroslavs sakāva Svjatopolku un ieņēma Kijevu.

1019. gadā Jaroslavs apprecējās ar Zviedrijas karaļa meitu Ingigerdu. Kā kāzu dāvanu Ingigerda saņēma Ladogas pilsētu un zemes ap to, kas no tā laika tiek sauktas Ingigerdas vārdā par Ingriju.

1020. gadā Jaroslava brālēns Brjačislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr Jaroslavs viņu sakāva un pakļāva Usvjatas un Vitebskas pilsētas. 1023. gadā Jaroslava brālis, Tmutarakaņas kņazs Mstislavs Vladimirovičs kopā ar sabiedrotajiem hazāriem ieņēma Čerņigovu un zemi Dņepras labajā krastā, vēlāk sakaudams Jaroslava karaspēku. 1025. gadā par Polijas valdnieku kļuva Meško II Lamberts, bet tā brāļi Bezprims un Oto tika uzņemti Jaroslava galmā. 1026. gadā Jaroslavs noslēdza miera līgumu ar brāli Mstislavu, sadalot zemi pa Dņepru, tomēr līdz pat Mstislava nāvei 1036. gadā Jaroslavs uzturējās Novgorodā. 1028. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Olafs Harladsons. 1030. gadā, iebrūkot Ugaunijā, Jaroslavs nodibināja Tartu pilsētu, nosaucot to savā kristītajā vārdā par Jurjevu. 1031. gadā Jaroslava galmā patvērumu guva Norvēģijas karalis Haralds III.

1036. gadā Jaroslavs sakāva pečeņegus. Par godu šim notikumam tika likti pamati Kijevas Sofijas katedrālei. 1038. gadā Jaroslavs karoja pret jātvingiem, 1040. gadā - Lietuvu, 1041. gadā - Mazovijā. Vēlāk palīdzēja nostiprināties tronī Polijas karalim Kazimiram I Atjaunotājam. 1051. gadā viņš bez Konstantinopoles patriarha piekrišanas par Kijevas metropolītu iecēla Ilarionu, stiprinot Krievzemes baznīcas neatkarību.

Dzīves pēdējo posmu pavadīja Višgorodā. Tika apglabāts Sofijas katedrālē. Saglabājies Jaroslava Gudrā sarkofāgs, kurā neatrodas Jaroslava mirstīgās atliekas. Iespējams, tās izzagtas Otrā pasaules kara laikā. Bez pieminētajām pilsētām Jaroslavs dibinājis arī Jaroslavu Polijā, Bilu Cerkvu un Novhorodu-Siversku Ukrainā

Jaroslava Vladimiroviča bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaroslava otrā sieva bija Zviedrijas karaļa Ūlofa Klēpja karaļa meita Zviedrijas Ingigerda (Irina).

Dēli:

Meitas:

  1. Iekavās senākais vikingu vārda variants
Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Svjatopolks Vladimirovičs
Kijevas lielkņazs
1016—1018
Pēctecis:
Svjatopolks Vladimirovičs
Priekštecis:
Svjatopolks Vladimirovičs
Kijevas lielkņazs
1019—1054
Pēctecis:
Izjaslavs Jaroslavičs