Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798).

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Erlaa-Ogershof) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture

1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens Ērgļu pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. 1375. gadā Lietuvas lielkungs Ķēstutis astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus. Ērgļu mūra pils pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. Livonijas kara laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks Ērgļu pili (Эрл) atriebjoties nopostīja.

Zināms, ka senākā Ērgļu luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā, atjaunota 1598. gadā, mūra dievnams uzbūvēts Zviedru Vidzemes laikā 1679. gadā. Novads panīka pēc Lielā mēra epidēmijas, kad nomira ap 60 % novada iedzīvotāju. Uz vecās baznīcas pamatiem 1864. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta Otrā pasaules kara Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā, drupu vietā uzcēla Ērgļu LKP komitejas ēku.

Muižas

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Ērgļu mācītājmuiža (Erlaa Pastorat);
• Ērgļu muiža (Erlaa);
• Ogresmuiža (Ogershof);
• Jumurdas muiža (Jummerdehn);
• Vējavas muiža (Fehgen);
• Cirstu muiža (Zirßten);
• Mazozolu muiža (Oselhof);
• Katrīnas muiža (Cathrinhof).

Ērgļu luterāņu baznīca (pirms Pirmā pasaules kara).

Ērgļu luterāņu baznīca (Broce, 1797).

• 
  Ērgļu baznīca (Broce, 1797)
• 
  Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs.)
• 
  Ērgļu pilsmuižas un baznīcas kopskats (V. Z. Štafenhāgena gravīra)
• 
  Jumurdas muižas kungu māja (V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866)
• 
  Mazozolu muižas kungu māja (2003)
• 
  Cirstu muižas kungu māja (2014)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 378. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 183–185. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 265. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 217–220. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.