1618. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1615 1616 1617 - 1618 - 1619 1620 1621
Latvijā: 1615 1616 1617 - 1618 - 1619 1620 1621
Laikapstākļi: 1615 1616 1617 - 1618 - 1619 1620 1621
Sportā: 1615 1616 1617 - 1618 - 1619 1620 1621
Kino: 1615 1616 1617 - 1618 - 1619 1620 1621
Ekes konventa cilnis.

Šajā lapā ir apkopoti 1618. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Septembrī pēc pamiera nolēgšanas pierima Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nikolajs Korfs par saviem līdzekļiem Krustpilī uzcēla pirmo luterāņu baznīcu, sauktu par pils baznīcu. Par mācītāju tajā kalpoja Mihaēls Vegners.
  • Saskaņā ar luterāņu mācītāja Rīvija hroniku, Aglonā, novācot kāda torņa drupas, tika atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: “Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…” Mūsdienās ir uzskats, ka Rīvija hronika ir 19. gadsimta viltojums, un tādēļ Aglona kā Mindauga noslepkavošanas un apbedīšanas vieta uztverama kā nepārbaudāma leģenda.
  • Pilnībā samaksājot 3250 poļu guldeņu lielo nomas naudu, pilnas nomas tiesības Turkalnes muižā ieguva atraitnes Annas Gaunersdorfas dēls Ernsts Klingšporns.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mollīna tipogrāfijā, Rīgā tika iespiests figurālais dzejolis, kura oriģināls gan nav saglabājies (tikai fotokopija). Rīgā ieceļojušais vācu dzejnieks Bartolomejs Rotmans šo figurālo, kausa veidā iespiesto dzejojumu veltīja Rīgas rātei un visiem Rīgas pilsoņiem Jaunajā gadā. Tur tā arī ir rakstīts — ko galdā likt, ko dziedāt, dzejoļa malās ir redzamas notis. Šādi svinīgi sacerējumi, kuros savijas laicīgais un garīgais, bija raksturīgi XVII gadsimtam.
  • Ekes konventa ēkas fasādes centrā tika uzstādīts akmens cilnis "Kristus un grēciniece" ar manierisma stilā veidotu apmali.


Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]