1619. gads Latvijā

Pasaulē:	1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622
Latvijā:	1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622
Laikapstākļi:	1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622
Sportā:	1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622
Kino:	1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622

Šajā lapā ir apkopoti 1619. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1621. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• No hercoga cepļu sarkanajiem ķieģeļiem pie vecās Svētās Annas baznīcas Jelgavā koka zvanu torņa vietā tika uzcelts jauns mūra tornis, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
• Ugunsgrēkā nodega Skrundas pils kapela.
• Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili kā ķīlu lēni nodeva Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs.

Zinātne

• Sakarā ar 1616. gada zemestrīci Zemgalē Georgs Mancelis izdeva traktātu vācu valodā "Meditatio theologistoricophysica de terrae motu" ("Teoloģiski vēsturiski fizikālas pārdomas par zemes kustību").

Miruši

• 13. septembris — Kristofs fon Rape, Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers. (dzimis 1566. gadā)