1690. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
| Latvijā: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
| Laikapstākļi: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
| Sportā: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
| Kino: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Šajā lapā ir apkopoti 1690. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas Svētā Pētera baznīcai tika uzcelts jauns tornis baroka stilā, ar vairākiem kupoliem un galerijām, kas savā laikā bija visaugstākā koka konstrukcija pasaulē (smailes augstums 64,5 m).
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. aprīlis — Kandavas baznīcā pabeigta interjera ierīkošana. Tika uzstādīti altāra retabls, kancele un biktssols.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. maijs — no plkst. 8 līdz 9 R. Bindenšū tiešā vadībā atjaunotajā Pētera baznīcas tornī uzlika sesto gaili un lodi. Lodē bijis ievietots raksts ar ziņām par R. Bindenšū un H. Henikes vadībā veiktajiem darbiem.
Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas labības eksports: 179 lasti kviešu, 5236 lasti rudzu, 1315 lasti miežu, 440 lasti auzu[1] (lasts kviešu — 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- marts — Jāzeps Dominiks Puzina, Romas katoļu garīdznieks, Latgales-Piltenes bīskaps. (miris 1752).
- 23. novembris — Ernsts Johans Bīrons, baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (miris 1772).
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. decembris — Luīza Elizabete, Kurzemes princese, hercoga Jēkaba vecākā meita, kas 1670. gadā apprecējās ar Hesenes-Homburgas landgrāfu Frīdrihu II (dzimusi 1646).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.