1693. gads Latvijā

Pasaulē:	1690 1691 1692 - 1693 - 1694 1695 1696
Latvijā:	1690 1691 1692 - 1693 - 1694 1695 1696
Laikapstākļi:	1690 1691 1692 - 1693 - 1694 1695 1696
Sportā:	1690 1691 1692 - 1693 - 1694 1695 1696
Kino:	1690 1691 1692 - 1693 - 1694 1695 1696

Šajā lapā ir apkopoti 1693. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Apriņķu reformas gaitā tika likvidēta Kokneses zemes tiesa.
• Apstiprinātas Ventspils audēju amata šrāgas.
• Notika pirmie bruģēšanas darbi Jelgavas tirgus laukumā.
• Mālpilī tika uzcelta skolas ēka.
• Kroņvircavas muižā sākta ierīkot muižas dārzu.
• Pēc Rīgas pilsētas būvmeistara Ruperta Bindenšū meta tika paredzēta Pētera baznīcas portāla realizācija, kas pasūtīta tēlniekam un kokgriezējam Johanam Danielam Šauam, taču viņš darbus vilcinājis un saistības nav pildījis. Rezultātā līgums vēlāk tika lauzts.

Maijs

• 28. maijs — tika anulēts Brandenburgas un Kurzemes hercogistes līgums par kopīgu Tobago salas kolonijas pārvaldīšanu. Līdz ar to faktiski beidzās Kurzemes hercogistes Tobago kolonijas darbība, un to pakāpeniski pārņēma angļi. Bet uz salas esošā kurzemnieku kolonija, ar laiku izira, latviešiem pārceļojot uz apkārtējām salām un, iespējams, arī uz Venecuēlu.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 83 lasti kviešu, 17244 lasti rudzu, 884 lasti miežu, 812 lasti auzu (lasts kviešu — 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra

• Johanam Fišeram tika piešķirts Upsālas Universitātes goda doktora tituls, un viņš atkārtoti pauda ierosinājumu izveidot Rīgā universitāti.

Dzimuši

• 7. februāris — Anna I, Kurzemes un Zemgales hercogiene un Krievijas Impērijas ķeizariene (mirusi 1740).
• 23. novembris — Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins, Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis, Dobeles pilskungs, Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Jelgavā (miris 1758).

Attēlu galerija

• 
  Kabiles muižas "Stirnūzis".
• 
  Cēsu pils un pilsētas plāns.