1688. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691
Latvijā: 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691
Laikapstākļi: 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691
Sportā: 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691
Kino: 1685 1686 1687 - 1688 - 1689 1690 1691
Priekule, Zviedru vārti.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Šajā lapā ir apkopoti 1688. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • sakarā ar muižu redukciju un kadastru zviedru valdība veica Vidzemes arklu revīziju. Iepriekšējā bija veikta pirms 50 gadiem 1638. gadā.
  • Priekulē tika pabeigta "Zviedru vārtu" būve.
  • Šlokenbekas mužā ziemeļu un dienvidu sienās tika izbūvēti jauni vārti, kā arī tika veiktas vēl citas pārbūves.
  • pēc arhitekta Martina Knoha projekta tika pabeigta Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa celtniecība.
  • tika pabeigta Burtnieku baznīcas pārbūve.
  • pēc 1686. gada kara postījumiem tika atjaunota Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca.
  • uz citu vietu tika pārvietota Daugavgrīvas cietokšņa baznīca — paralēli kurtīnei starp bastioniem Ziemeļi un Jūras zvaigzne.
  • Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā.
  • Pirmo skolu Koknesē luterāņu bērniem atvēra Ernsts Gliks.
  • Piņķu apkārtnē skolotāja Johana Berga mājā, Skārduciemā, mācījās 12 bērni.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. janvāris — apmeklējot Kuldīgu Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs uz brīvļaužu lūgumu paziņoja muižas junkuram: "Lūdzējiem, Kuldīgas iecirkņa brīvļaudīm neuzlikt nekā no jauna un viņus neapgrūtināt vairāk par to, ko viņiem senāk pienācās izpildīt."[1] Tādējādi hercogs neļāva muižniekiem ierobežot pārējo iedzīvotāju tiesības.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. septembris — Šmols no Tobago ieradās Ventspilī, nododot kuģi un preces Kurzemes hercogam.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 78 lasti kviešu, 6332 lasti miežu, 603 lasti auzu[2] (lasts kviešu — 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tika nodrukāti Rīgas aptieku noteikumi.[3]
  • Atkārtoti tika izdota Suntažu mācītāja Salomona Guberta grāmata "Ekonomiskā stratagēma jeb Tīrumu students" (Stratagema Oeconomicum oder Ackerstudent).

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. novembris — Kristīne Sofija, Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira meita (mirusi 1694).

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Juškēvičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Valstspapīru spiestuves izdevums, Rīga, 1931. g., 398. lpp.
  2. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.
  3. Ojārs Zanders "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" izd. Zinātne, 2000. g., 257.lpp.