1688. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1688. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki

sakarā ar muižu redukciju un kadastru zviedru valdība veica Vidzemes arklu revīziju. Iepriekšējā bija veikta pirms 50 gadiem 1638. gadā.
Priekulē tika pabeigta "Zviedru vārtu" būve.
Šlokenbekas mužā ziemeļu un dienvidu sienās tika izbūvēti jauni vārti, kā arī tika veiktas vēl citas pārbūves.
pēc arhitekta Martina Knoha projekta tika pabeigta Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa celtniecība.
tika pabeigta Burtnieku baznīcas pārbūve.
pēc 1686. gada kara postījumiem tika atjaunota Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca.
uz citu vietu tika pārvietota Daugavgrīvas cietokšņa baznīca — paralēli kurtīnei starp bastioniem Ziemeļi un Jūras zvaigzne.
Hanss Heinrihs Berns atklāja Āgenskalna pilsētas zēnu skolu. Rīgas rāte par skolotāju apstiprināja Ernestu Frīdemani Hubneru, viņa alga bijusi 10 pūri rudzu un 10 pūri miežu gadā.
Pirmo skolu Koknesē luterāņu bērniem atvēra Ernsts Gliks.
Piņķu apkārtnē skolotāja Johana Berga mājā, Skārduciemā, mācījās 12 bērni.

11. janvāris — apmeklējot Kuldīgu Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs uz brīvļaužu lūgumu paziņoja muižas junkuram: "Lūdzējiem, Kuldīgas iecirkņa brīvļaudīm neuzlikt nekā no jauna un viņus neapgrūtināt vairāk par to, ko viņiem senāk pienācās izpildīt."^[1] Tādējādi hercogs neļāva muižniekiem ierobežot pārējo iedzīvotāju tiesības.

23-24. augusts — arklu revīzijas ietvaros tika veikta Cēsu pils revīzija. Tās rezultātā tika konstatēts, ka ritmeistara Grabova jātnieku rota, kas bija nomitināta Cēsīs, pili bija izdemolējusi un izlaupījusi.

18. septembris — Šmols no Tobago ieradās Ventspilī, nododot kuģi un preces Kurzemes hercogam.

11. decembris — Rīgā tika iesvētīta pēc Rīgas būvmeistara R. Bindenšū projekta uzceltā Jēzus baznīca, bet Trešā Adventa svētdienā amatā tika introducēts Liborijs Depkins (1661—1710), kuram ir liela nozīme latviešu draudzes attīstībā.

Rīgas labības eksports: 78 lasti kviešu, 6332 lasti miežu, 603 lasti auzu^[2] (lasts kviešu — 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Tika nodrukāti Rīgas aptieku noteikumi.^[3]
Atkārtoti tika izdota Suntažu mācītāja Salomona Guberta grāmata "Ekonomiskā stratagēma jeb Tīrumu students" (Stratagema Oeconomicum oder Ackerstudent).

15. novembris — Kristīne Sofija, Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira meita (mirusi 1694).

5. janvāris — Nikolauss Vite fon Lilienaus, Zviedrijas karaļa galma ārsts Rīgā (dzimis 1618).
25. novembris — Sofija Amēlija, Kurzemes hercogiene, Frīdriha Kazimira pirmā sieva (dzimusi 1650).

↑ Jānis Juškēvičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Valstspapīru spiestuves izdevums, Rīga, 1931. g., 398. lpp.
↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.
↑ Ojārs Zanders "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" izd. Zinātne, 2000. g., 257.lpp.