1721. gads Latvijā

Pasaulē:	1718 1719 1720 - 1721 - 1722 1723 1724
Latvijā:	1718 1719 1720 - 1721 - 1722 1723 1724
Laikapstākļi:	1718 1719 1720 - 1721 - 1722 1723 1724
Sportā:	1718 1719 1720 - 1721 - 1722 1723 1724
Kino:	1718 1719 1720 - 1721 - 1722 1723 1724

Šajā lapā ir apkopoti 1721. gada notikumi Latvijas vēsturē. Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Piltenes apgabals pakļāvās tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturisko zemi pēc Nīštates miera līguma noslēšanas inkorporēja Krievijas caristes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Inflantijas vaivadija atradās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Beidzās Lielais Ziemeļu karš.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes valdniece bija hercoga atraitne Anna I.
• Krievu okupētajā Vidzemē valdīja Krievijas cars Pēteris I.

Notikumi

1721. gada 10. septembrī Zvierijas karalis Frederiks I parakstīja Nīštates miera līgumu, kurā Krievijas caram Pēterim I cedēja īpašuma tiesības uz Lielajā Ziemeļu karā ar ieročiem no Zviedrijas kroņa iekarotās Livonijas, Igaunijas, Ingrijas provinces (Provintzien Lieffland, Ehstland, Ingermanland) un daļu no Karēlijas ar Vīborgas lēnes novadu ar to Rīgas, Daugavgrīvas, Pērnavas, Rēveles, Tērbatas, Narvas, Vīborgas, Keksholmas un visām citām minētajam provincēm piederīgajām pilsētām, cietokšņiem, ostām, vietām, novadiem, krastiem, līdztekus tām Sāmsala, Dagdas sala, Mona sala, arī visas citas no Kurzemes robežas līdz Livonijas, Igaunijas un Ingrijas krastiem un uz austrumiem un dienvidiem no Rēveles—Vīborgas kuģu ceļā esošās salas kopā ar uz šīm salām un augstākminētajās provincēs, pilsētās un apdzīvotajās vietās mītošajiem cilvēkiem, to mājokļiem un vispār ar visiem īpašumiem, senjorātiem, tiesībām un lietojumiem, neko neizņemot, kā tie tika no Zviedrijas kroņa lietoti.