Juris Sinka
| Juris Sinka | |
|---|---|
 | |
| Latvijas valsts ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Oļģerts Pavlovskis un Jānis Ritenis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1927. gada 4. maijs Rīga, Latvija |
| Miršanas dati |
2001. gada 3. aprīlī (73 gadu vecumā) Lhasa, Ķīna |
| Politiskā partija |
Tēvzemei un Brīvībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK |
| Augstskola | Oksfordas Universitāte |
Juris Sinka (1927. gada 4. maijs — 2001. gada 3. aprīlis) bija latviešu politiķis, 5., 6. un 7. Saeimas deputāts. Valsts ministrs no 1995. līdz 1997. gadam.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzīve Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinka piedzima 1927. gada 4. maijā Rīgā. Dzimtajā pilsētā absolvēja 8. pamatskolu. 1939. gadā sācis mācības N. Draudziņas vidusskolā, tad pārcēlies uz Rīgas 1. ģimnāziju. Mācības pabeidzis trimdā.[1]
Dzīve Vācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Otrā pasaules kara gaitā Sinka bija spiests doties bēgļu gaitās. Dodoties bēgļu gaitās, Juris Sinka strādājis par pamatskolas skolotāju un svešvalodu skolotāju, kā arī angļu okupācijas iestāžu birojos līdz 1950. gadam. Vācijā kā kara bēglis ieguvis stipendiju studijām Lielbritānijā.[1] 1953. gadā viņš pabeidza Oksfordas Universitātes maģistratūru: studējis filozofiju, politoloģiju un tautsaimniecību, specializējies lielāko pasaules valstu politiskajā vēsturē un starptautiskajās attiecībās.[1]
Laika posmā no 1953. līdz 1987. gadam Sinka strādājis BBC ārzemju raidījumu noklausīšanās daļā, vispirms par tulku, pēc tam par redaktoru un galveno redaktoru PSRS, Austrumeiropas un Tālo Austrumu daļās. No 1988. gada līdz 1993. gadam Sinka bija Rietumeiropas latviešu laikraksta "Brīvā Latvija" atbildīgais redaktors.[1] Bijis Rietumu Daugavas Vanagu centrālās valdes izdotās brošūras Latvia and Latvians autors, Daugavas Vanagu biedrs un zemes valdes loceklis, Londonas latviešu Miera draudzes priekšnieka vietnieks, Londonas latviešu skolas skolotājs un Latviešu centrālās padomes Vācijā loceklis.[1]
Atgriešanās dzimtenē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā Sinka atgriezās Latvijā. Togad viņš no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā un pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 5. Saeimas laikā J. Sinka bija Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis, Ārlietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas latviešu daļas aizsardzības un Ārlietu komitejas vadītājs.[1] Vadījis Latvijas-Vācijas parlamentāro atbalsta grupu. 1994. gadā Andreja Krastiņa sastādītajā valdībā Sinka kandidēja uz ārējās tirdzniecības un Eiropas Savienības lietu valsts ministra vietu, tomēr šī valdība neguva Saeimas atbalstu. No 1994. gada oktobra Sinka bija Saeimas Čečenijas atbalsta grupas vadītājs.[1]
1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, kur bijis Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis, vadījis Nacionālās bibliotēkas ārlietu darba grupu, ievēlēts par Eiropas lietu komisijas sekretāru, kā arī Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai.[1] 1995. gada 21. decembrī Andra Šķēles valdībā Sinka tika ievēlēts par valsts ministru. Amatu zaudējis 1997. gada 13. februārī, kad apstiprināta jauna valdība. 1996. gada februārī bija Latvijas valdības delegācijas vadītājs sarunās ar Lietuvu par jūras robežas noteikšanu.[1]
1998. gadā Juris Sinka no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta ievēlēts 7. Saeimā, kur bijis Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis.[1]
Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gada 30. martā J. Sinka Latvijas parlamentāriešu grupas sastāvā pēc kādas Ķīnas sabiedriskās organizācijas uzaicinājuma ieradās Šanhajā. No turienes Latvijas pārstāvji devušies uz Tibetu, kur administratīvajā centrā Lhasā notikušas tikšanās.[1] Noslēdzoties vizītei, pirms ieplānotās Latvijas delegācijas došanās atpakaļceļā Sinka kavējies un lūdzis viņu nedaudz pagaidīt, taču tā arī nav atnācis. Uztraukušies par deputāta prombūtni, Latvijas delegācijas locekļi, kuru vidū bija arī Latvijas vēstnieks Ķīnā Einars Semanis, iegājuši deputāta viesnīcas numurā un atraduši viņu mirušu.[1] Sinkas nāve iestājusies 3. aprīlī no pēkšņas sirdslēkmes, ko esot apstiprinājis delegācijas sastāvā esošais partijas "Latvijas ceļš" deputāts, kurš pēc profesijas ir ārsts.[1]
Pēc citas versijas, Sinkam kļuva slikti ar veselību 2. aprīlī un nākamajā dienā viņš aizgāja mūžībā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Oļģerts Pavlovskis un Jānis Ritenis |
Latvijas valsts ministrs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris |
Pēctecis: |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||