2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta	Berlīne, Vācija
Laiks	6.—12. augusts
Galvenais stadions	Berlīnes olimpiskais stadions
Dalībnieki	1439
Disciplīnas	48+2
	; < 2016 2022 >

2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 24. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kas notika Berlīnē, Vācijā, no 2018. gada 6. līdz 12. augustam.

Pirmo reizi vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Citos sporta veidos sacensības norisinājās Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē.^[1] Otro čempionātu pēc kārtas netika atļauta Krievijas komandas dalība, atsevišķi tās vieglatlēti varēja piedalīties kā atļautie neitrālie sportisti.^[2]

Lielbritānijas un Polijas vieglatlēti izcīnīja pa 7 zelta medaļām. Medaļas ieguva 27 valstu pārstāvji, kā arī atļautie neitrālie sportisti. Latviju šajā čempionātā pārtstāvēja 17 sportisti.^[3] Augstāko vietu izcīnīja Madara Palameika, kas šķēpa mešanas sacensībās ierindojās 9. vietā.

Rezultāti

Vīrieši

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Žarnels Hjūzs (GBR)	9,95 ČR	Rīss Preskods (GBR)	9,96	Žaks Ali Hārvijs (TUR)	10,01
200 metri	Ramils Gulijevs (TUR)	19,76 ČR	Netanīls Mičels-Bleiks (GBR)	20,04	Alekss Vilsons (SUI)	20,04 NR
400 metri	Metjū Hadsons-Smits (GBR)	44,78	Kevins Borlē (BEL)	45,13	Džonatans Borlē (BEL)	45,19
800 metri	Adams Kščots (POL)	1:44,59	Andrēass Krāmers (SWE)	1:45,03 =NR	Pjērs Ambruāzs Boss (FRA)	1:45,30
1500 metri	Jākobs Ingebrigtsens (NOR)	3:38,10	Marcins Levandovskis (POL)	3:38,14	Džeiks Vaitmens (GBR)	3:38,25
5000 metri	Jākobs Ingebrigtsens (NOR)	13:17,06	Henriks Ingebrigtsens (NOR)	13:18,75	Murads Amdunī (FRA)	13:19,14
10 000 metri	Murads Amdunī (FRA)	28:11,22	Baširs Abdī (BEL)	28:11,76	Jemaneberhans Kripa (ITA)	28:12,15
Maratons	Kūns Nārts (BEL)	2:09:51 ČR, PB	Tadess Abrahams (SUI)	2:11:24	Jasins Rašiks (ITA)	2:12:09 PB
Maratons	Itālija	6:40:48	Spānija	6:42:43	Austrija	6:49:29
110 metru barjerskrējiens	Paskāls Martino-Lagards (FRA)	13,17	Sergejs Šubenkovs (ANA)	13,17	Orlando Ortega (ESP)	13,34
400 metri	Karstens Varholms (NOR)	47,64	Jasmani Kopello (TUR)	47,81	Tomass Barrs (IRL)	48,31
3000 metru kavēkļu skrējiens	Mahidins Mehisi-Benabads (FRA)	8:31,66	Fernando Karro (ESP)	8:34,16	Johaness Kjapinelli (ITA)	8:35,81
4x100 metru stafete	Apvienotā Karaliste	37,80	Turcija	37,98	Nīderlande	38,03
4x400 metru stafete	Beļģija	2:59,47	Apvienotā Karaliste	3:00,36	Spānija	3:00,78
20 kilometru soļošana	Alvaro Martins (ESP)	1:20,42	Djego Garsija Karrera (ESP)	1:20,48	Vasilijs Mizinovs (ANA)	1:20,50
50 kilometru soļošana	Marjans Zakaļnickis (UKR)	3:46:35	Matejs Tots (SVK)	3:47:27	Dmitrijs Dzjubins (BLR)	3:47:59 PB
Augstlēkšana	Mateušs Pšibilko (GER)	2,35	Maksims Ņedasekavs (BLR)	2,33	Iļja Ivaņuks (ANA)	2,31
Kārtslēkšana	Armands Duplantiss (SWE)	6,05 ČR	Timurs Morgunovs (ANA)	6,00	Reno Lavilenī (FRA)	5,95
Tāllēkšana	Miltiadis Tentoglu (GRE)	8,25	Fabians Heinle (GER)	8,13	Serhijs Nikiforovs (UKR)	8,13
Trīssoļlēkšana	Nelsons Evora (POR)	17,10	Aleksiss Kopello (AZE)	16,93	Dimitris Ciamis (GRE)	16,78
Lodes grūšana	Mihals Haratiks (POL)	21,72	Konrads Bukoveckis (POL)	21,66	Dāvids Štorls (GER)	21,41
Diska mešana	Andrjus Gudžus (LTU)	68,46	Dāniels Stols (SWE)	68,23	Lūkass Veishaidingers (AUT)	65,14
Šķēpa mešana	Tomass Rēlers (GER)	89,47	Andreass Hofmans (GER)	87,60	Magnuss Kirts (EST)	85,96
Vesera mešana	Vojcehs Novickis (POL)	80,12	Pavels Fajdeks (POL)	78,69	Bence Halāss (HUN)	77,36
Desmitcīņa	Arturs Abele (GER)	8431	Iļja Škureņovs (ANA)	8321 SB	Vitaļs Žuks (BLR)	8290 PB
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Sievietes

Disciplīna	Zelts		Sudrabs		Bronza
100 metri	Dīna Ešere-Smita (GBR)	10,85 WL, NR	Džīna Likenkempere (GER)	10,98	Dafne Shipersa (NED)	10,99 SB
200 metri	Dīna Ešere-Smita (GBR)	21,89 WL, NR	Dafne Shipersa (NED)	22,14 SB	Jamile Samuela (NED)	22,37 PB
400 metri	Justina Sventi-Ersetica (POL)	50,41	Marija Belibasaki (GRE)	50,45 NR	Lisane de Vite (NED)	50,77 NR
800 metri	Natalija Priščepa (UKR)	2:00,38	Renela Lamota (FRA)	2:00,62	Olha Ļahova (UKR)	2:00,79
1500 metri	Lora Muira (GBR)	4:02,32	Sofija Ennaui (POL)	4:03,08	Lora Veitmena (GBR)	4:03,75
5000 metri	Sifana Hasana (NED)	14:46,12 ČR	Eiliša Makolgana (GBR)	14:53,05	Jasemina Džana (TUR)	14:57,63
10 000 metri	Lona Čemtai Salpetere (ISR)	31:43,29	Sūzana Kruminsa (NED)	31:52,55	Merafa Bahta (SWE)	32:19,34
Maratons	Volha Mazuronaka (BLR)	2:26:22	Klemensa Kalvina (FRA)	2:26:28	Eva Vrabcova-Nīvltova (CZE)	2:26:31
Maratons	Baltkrievija	7:21:54	Itālija	7:32:46	Spānija	7:44:06
100 metru barjerskrējiens	Elvīra Hermane (BLR)	12,67	Pamela Dutkeviča (GER)	12,72	Sindija Roledere (GER)	12,77 SB
400 metru barjerskrējiens	Lea Šprungere (SUI)	54,33	Hanna Rižikova (UKR)	54,51	Megana Bīzlija (GBR)	55,31
3000 metru kavēkļu skrējiens	Geza Felicitasa Krauze (GER)	9:19,80	Fabjena Šlumpfa (SUI)	9:22,29	Karulīne Bjerkeli Grevdāle (NOR)	9:24,46
4x100 metru stafete	Apvienotā Karaliste	41,88	Nīderlande	42,15	Vācija	42,23
4x400 metru stafete	Polija	3:26,59	Francija	3:27,17	Apvienotā Karaliste	3:27,40
20 kilometru soļošana	Marija Peresa (ESP)	1:26,36 ČR	Anežka Drahotova (CZE)	1:27,03	Antonella Palmizāno (ITA)	1:27,30
50 kilometru soļošana	Ineša Enrikeša (POR)	4:09:21 ČR	Alina Cvilija (UKR)	4:12:44 NR	Jūlija Takāča (ESP)	4:15:22
Augstlēkšana	Marija Lasickene (ANA)	2,00	Mirela Demireva (BUL)	2,00	Marī Lorensa Jungfleiša (GER)	1,96
Kārtslēkšana	Katerina Stefanidi (GRE)	4,85 ČR	Nikoleta Kirjakopulu (GRE)	4,80 SB	Holija Bredšova (GBR)	4,75
Tāllēkšana	Malaika Mihambo (GER)	6,75	Marina Beha (UKR)	6,73	Šāra Proktore (GBR)	6,70
Trīssoļlēkšana	Paraskevi Papahristu (GRE)	14,60	Kristīna Gīriša (GER)	14,45	Ana Peleteiro (ESP)	14,44
Lodes grūšana	Paulina Guba (POL)	19,33	Kristīna Švanica (GER)	19,19	Aļona Dubitska (BLR)	18,81
Diska mešana	Sandra Perkoviča (CRO)	67,62	Nadīne Millere (GER)	63,00	Šanisa Krafta (GER)	62,46
Šķēpa mešana	Kristina Husonga (GER)	67,90 ČR	Nikola Ogrodnīkova (CZE)	61,85	Liveta Jasjūnaite (LTU)	61,59
Vesera mešana	Anita Vlodarčika (POL)	78,94 ČR	Aleksandra Tavernjē (FRA)	74,78 NR	Joanna Fjodorova (POL)	74,00
Septiņcīņa	Nafisatu Tiama (BEL)	6816	Keterīna Džonsone-Tompsone (GBR)	6759	Karolīna Šēfere (GER)	6602
AR Kontinenta rekords \| ČR Čempionāta rekords \| NR/VR Valsts rekords \| OR Olimpiskais rekords \| PB/PR Personīgais rekords \| SR Sezonas rekords \| WL Pasaules labākais rezultāts sezonā \| WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums

* Mājinieki (Vācija)


Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Lielbritānija (GBR)	7	5	6	18
2	Polija (POL)	7	4	1	12
3	Vācija (GER)*	6	7	6	19
4	Francija (FRA)	3	4	3	10
5	Beļģija (BEL)	3	2	1	6
5	Grieķija (GRE)	3	2	1	6
7	Baltkrievija (BLR)	3	1	3	7
8	Norvēģija (NOR)	3	1	1	5
9	Spānija (ESP)	2	3	5	10
10	Ukraina (UKR)	2	3	2	7
11	Portugāle (POR)	2	0	0	2
12	Nīderlande (NED)	1	3	4	8
999 –	Atļautie neitrālie sportisti (ANA)^[1]	1	3	2	6
13	Turcija (TUR)	1	2	2	5
14	Šveice (SUI)	1	2	1	4
14	Zviedrija (SWE)	1	2	1	4
16	Itālija (ITA)	1	1	4	6
17	Lietuva (LTU)	1	0	1	2
18	Horvātija (CRO)	1	0	0	1
18	Izraēla (ISR)	1	0	0	1
20	Čehija (CZE)	0	2	1	3
21	Azerbaidžāna (AZE)	0	1	0	1
	Bulgārija (BUL)	0	1	0	1
	Slovākija (SVK)	0	1	0	1
24	Austrija (AUT)	0	0	2	2
25	Igaunija (EST)	0	0	1	1
	Ungārija (HUN)	0	0	1	1
	Īrija (IRL)	0	0	1	1
Kopā		50	50	50	150

Piezīme: ^[1] Eiropas Vieglatlētikas asociācija neiekļauj atļauto neitrālo sportistu medaļas tabulā.

Latvijas sportisti

Sportists	Disciplīna	Vieta	Rezultāts
Madara Palameika	Šķēpa mešana	9.	60,21
Gunta Latiševa-Čudare	400 m	10.	51,60
Rolands Štrobinders	Šķēpa mešana	11.	81,93
Gatis Čakšs	Šķēpa mešana	13.	78,13
Patriks Gailums	Šķēpa mešana	14.	78,10
Jānis Leitis	400 m	15.	45,53
Elvijs Misāns	Trīssoļlēkšana	17.	16,26
Anete Kociņa	Šķēpa mešana	17.	57,48
Lauma Grīva	Tāllēkšana	18.	6,47
Līna Mūze	Šķēpa mešana	19.	53,95
Maksims Sinčukovs	400 m/b	20.	50,33
Mareks Ārents	Kārtslēkšana	22.	5,36
Sindija Bukša	200 m	24.	23,36
Līga Velvere	800 m	29.	2:05,13
Jānis Višķers	Maratons	49.	2.25:28
Arnis Rumbenieks	50 km soļošana	—	DNF
Ilona Marhele	Maratons	—	DNF

Atsauces

↑ «Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem». lsm.lv. 2018. gada 7. augusts. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.
↑ «IAAF Maintains Team Ban On Russia Over Doping, Allows More 'Neutral' Competitors». rferl.org (angļu). 2018. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.
↑ «Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā vieglatlētikā». athletics.lv. 2018. gada 30. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

Oficiālie rezultāti (angliski)

[1] «Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem». lsm.lv. 2018. gada 7. augusts. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.

[2] «IAAF Maintains Team Ban On Russia Over Doping, Allows More 'Neutral' Competitors». rferl.org (angļu). 2018. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.

[3] «Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā vieglatlētikā». athletics.lv. 2018. gada 30. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.

[1]

[2]

[3]

[1]