2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

Vikipēdijas lapa
2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Laiks 6.—12. augusts
Galvenais stadions Berlīnes olimpiskais stadions
Dalībnieki 1439
Disciplīnas 48+2

< 2016
2022 >

2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 24. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kas notika Berlīnē, Vācijā, no 2018. gada 6. līdz 12. augustam.

Pirmo reizi vieglatlētikas sacensības bija daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Citos sporta veidos sacensības norisinājās Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē.[1] Otro čempionātu pēc kārtas netika atļauta Krievijas komandas dalība, atsevišķi tās vieglatlēti varēja piedalīties kā atļautie neitrālie sportisti.[2]

Lielbritānijas un Polijas vieglatlēti izcīnīja pa 7 zelta medaļām. Medaļas ieguva 27 valstu pārstāvji, kā arī atļautie neitrālie sportisti. Latviju šajā čempionātā pārtstāvēja 17 sportisti.[3] Augstāko vietu izcīnīja Madara Palameika, kas šķēpa mešanas sacensībās ierindojās 9. vietā.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri  Žarnels Hjūzs (GBR) 9,95 ČR  Rīss Preskods (GBR) 9,96  Žaks Ali Hārvijs (TUR) 10,01
200 metri  Ramils Gulijevs (TUR) 19,76 ČR  Netanīls Mičels-Bleiks (GBR) 20,04  Alekss Vilsons (SUI) 20,04 NR
400 metri  Metjū Hadsons-Smits (GBR) 44,78  Kevins Borlē (BEL) 45,13  Džonatans Borlē (BEL) 45,19
800 metri  Adams Kščots (POL) 1:44,59  Andrēass Krāmers (SWE) 1:45,03 =NR  Pjērs Ambruāzs Boss (FRA) 1:45,30
1500 metri  Jākobs Ingebrigtsens (NOR) 3:38,10  Marcins Levandovskis (POL) 3:38,14  Džeiks Vaitmens (GBR) 3:38,25
5000 metri  Jākobs Ingebrigtsens (NOR) 13:17,06  Henriks Ingebrigtsens (NOR) 13:18,75  Murads Amdunī (FRA) 13:19,14
10 000 metri  Murads Amdunī (FRA) 28:11,22  Baširs Abdī (BEL) 28:11,76  Jemaneberhans Kripa (ITA) 28:12,15
Maratons  Kūns Nārts (BEL) 2:09:51 ČR, PB  Tadess Abrahams (SUI) 2:11:24  Jasins Rašiks (ITA) 2:12:09 PB
Karogs: Itālija Itālija 6:40:48 Karogs: Spānija Spānija 6:42:43 Karogs: Austrija Austrija 6:49:29
110 metru barjerskrējiens  Paskāls Martino-Lagards (FRA) 13,17  Sergejs Šubenkovs (ANA) 13,17  Orlando Ortega (ESP) 13,34
400 metri  Karstens Varholms (NOR) 47,64  Jasmani Kopello (TUR) 47,81  Tomass Barrs (IRL) 48,31
3000 metru kavēkļu skrējiens  Mahidins Mehisi-Benabads (FRA) 8:31,66  Fernando Karro (ESP) 8:34,16  Johaness Kjapinelli (ITA) 8:35,81
4x100 metru stafete Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 37,80 Karogs: Turcija Turcija 37,98 Karogs: Nīderlande Nīderlande 38,03
4x400 metru stafete Karogs: Beļģija Beļģija 2:59,47 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 3:00,36 Karogs: Spānija Spānija 3:00,78
20 kilometru soļošana  Alvaro Martins (ESP) 1:20,42  Djego Garsija Karrera (ESP) 1:20,48  Vasilijs Mizinovs (ANA) 1:20,50
50 kilometru soļošana  Marjans Zakaļnickis (UKR) 3:46:35  Matejs Tots (SVK) 3:47:27  Dmitrijs Dzjubins (BLR) 3:47:59 PB
Augstlēkšana  Mateušs Pšibilko (GER) 2,35  Maksims Ņedasekavs (BLR) 2,33  Iļja Ivaņuks (ANA) 2,31
Kārtslēkšana  Armands Duplantiss (SWE) 6,05 ČR  Timurs Morgunovs (ANA) 6,00  Reno Lavilenī (FRA) 5,95
Tāllēkšana  Miltiadis Tentoglu (GRE) 8,25  Fabians Heinle (GER) 8,13  Serhijs Nikiforovs (UKR) 8,13
Trīssoļlēkšana  Nelsons Evora (POR) 17,10  Aleksiss Kopello (AZE) 16,93  Dimitris Ciamis (GRE) 16,78
Lodes grūšana  Mihals Haratiks (POL) 21,72  Konrads Bukoveckis (POL) 21,66  Dāvids Štorls (GER) 21,41
Diska mešana  Andrjus Gudžus (LTU) 68,46  Dāniels Stols (SWE) 68,23  Lūkass Veishaidingers (AUT) 65,14
Šķēpa mešana  Tomass Rēlers (GER) 89,47  Andreass Hofmans (GER) 87,60  Magnuss Kirts (EST) 85,96
Vesera mešana  Vojcehs Novickis (POL) 80,12  Pavels Fajdeks (POL) 78,69  Bence Halāss (HUN) 77,36
Desmitcīņa  Arturs Abele (GER) 8431  Iļja Škureņovs (ANA) 8321 SB  Vitaļs Žuks (BLR) 8290 PB

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri  Dīna Ešere-Smita (GBR) 10,85 WL, NR  Džīna Likenkempere (GER) 10,98  Dafne Shipersa (NED) 10,99 SB
200 metri  Dīna Ešere-Smita (GBR) 21,89 WL, NR  Dafne Shipersa (NED) 22,14 SB  Jamile Samuela (NED) 22,37 PB
400 metri  Justina Sventi-Ersetica (POL) 50,41  Marija Belibasaki (GRE) 50,45 NR  Lisane de Vite (NED) 50,77 NR
800 metri  Natalija Priščepa (UKR) 2:00,38  Renela Lamota (FRA) 2:00,62  Olha Ļahova (UKR) 2:00,79
1500 metri  Lora Muira (GBR) 4:02,32  Sofija Ennaui (POL) 4:03,08  Lora Veitmena (GBR) 4:03,75
5000 metri  Sifana Hasana (NED) 14:46,12 ČR  Eiliša Makolgana (GBR) 14:53,05  Jasemina Džana (TUR) 14:57,63
10 000 metri  Lona Čemtai Salpetere (ISR) 31:43,29  Sūzana Kruminsa (NED) 31:52,55  Merafa Bahta (SWE) 32:19,34
Maratons  Volha Mazuronaka (BLR) 2:26:22  Klemensa Kalvina (FRA) 2:26:28  Eva Vrabcova-Nīvltova (CZE) 2:26:31
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 7:21:54 Karogs: Itālija Itālija 7:32:46 Karogs: Spānija Spānija 7:44:06
100 metru barjerskrējiens  Elvīra Hermane (BLR) 12,67  Pamela Dutkeviča (GER) 12,72  Sindija Roledere (GER) 12,77 SB
400 metru barjerskrējiens  Lea Šprungere (SUI) 54,33  Hanna Rižikova (UKR) 54,51  Megana Bīzlija (GBR) 55,31
3000 metru kavēkļu skrējiens  Geza Felicitasa Krauze (GER) 9:19,80  Fabjena Šlumpfa (SUI) 9:22,29  Karulīne Bjerkeli Grevdāle (NOR) 9:24,46
4x100 metru stafete Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 41,88 Karogs: Nīderlande Nīderlande 42,15 Karogs: Vācija Vācija 42,23
4x400 metru stafete Karogs: Polija Polija 3:26,59 Karogs: Francija Francija 3:27,17 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 3:27,40
20 kilometru soļošana  Marija Peresa (ESP) 1:26,36 ČR  Anežka Drahotova (CZE) 1:27,03  Antonella Palmizāno (ITA) 1:27,30
50 kilometru soļošana  Ineša Enrikeša (POR) 4:09:21 ČR  Alina Cvilija (UKR) 4:12:44 NR  Jūlija Takāča (ESP) 4:15:22
Augstlēkšana  Marija Lasickene (ANA) 2,00  Mirela Demireva (BUL) 2,00  Marī Lorensa Jungfleiša (GER) 1,96
Kārtslēkšana  Katerina Stefanidi (GRE) 4,85 ČR  Nikoleta Kirjakopulu (GRE) 4,80 SB  Holija Bredšova (GBR) 4,75
Tāllēkšana  Malaika Mihambo (GER) 6,75  Marina Beha (UKR) 6,73  Šāra Proktore (GBR) 6,70
Trīssoļlēkšana  Paraskevi Papahristu (GRE) 14,60  Kristīna Gīriša (GER) 14,45  Ana Peleteiro (ESP) 14,44
Lodes grūšana  Paulina Guba (POL) 19,33  Kristīna Švanica (GER) 19,19  Aļona Dubitska (BLR) 18,81
Diska mešana  Sandra Perkoviča (CRO) 67,62  Nadīne Millere (GER) 63,00  Šanisa Krafta (GER) 62,46
Šķēpa mešana  Kristina Husonga (GER) 67,90 ČR  Nikola Ogrodnīkova (CZE) 61,85  Liveta Jasjūnaite (LTU) 61,59
Vesera mešana  Anita Vlodarčika (POL) 78,94 ČR  Aleksandra Tavernjē (FRA) 74,78 NR  Joanna Fjodorova (POL) 74,00
Septiņcīņa  Nafisatu Tiama (BEL) 6816  Keterīna Džonsone-Tompsone (GBR) 6759  Karolīna Šēfere (GER) 6602

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  *   Mājinieki (Vācija)

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1 Lielbritānija (GBR)75618
2 Polija (POL)74112
3 Vācija (GER)*67619
4 Francija (FRA)34310
5 Beļģija (BEL)3216
 Grieķija (GRE)3216
7 Baltkrievija (BLR)3137
8 Norvēģija (NOR)3115
9 Spānija (ESP)23510
10 Ukraina (UKR)2327
11 Portugāle (POR)2002
12 Nīderlande (NED)1348
– Atļautie neitrālie sportisti (ANA)[1]1326
13 Turcija (TUR)1225
14 Šveice (SUI)1214
 Zviedrija (SWE)1214
16 Itālija (ITA)1146
17 Lietuva (LTU)1012
18 Horvātija (CRO)1001
 Izraēla (ISR)1001
20 Čehija (CZE)0213
21 Azerbaidžāna (AZE)0101
 Bulgārija (BUL)0101
 Slovākija (SVK)0101
24 Austrija (AUT)0022
25 Igaunija (EST)0011
 Ungārija (HUN)0011
 Īrija (IRL)0011
Kopā505050150

Piezīme: ^[1] Eiropas Vieglatlētikas asociācija neiekļauj atļauto neitrālo sportistu medaļas tabulā.

Latvijas sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists Disciplīna Vieta Rezultāts
Madara Palameika Šķēpa mešana 9. 60,21
Gunta Latiševa-Čudare 400 m 10. 51,60
Rolands Štrobinders Šķēpa mešana 11. 81,93
Gatis Čakšs Šķēpa mešana 13. 78,13
Patriks Gailums Šķēpa mešana 14. 78,10
Jānis Leitis 400 m 15. 45,53
Elvijs Misāns Trīssoļlēkšana 17. 16,26
Anete Kociņa Šķēpa mešana 17. 57,48
Lauma Grīva Tāllēkšana 18. 6,47
Līna Mūze Šķēpa mešana 19. 53,95
Maksims Sinčukovs 400 m/b 20. 50,33
Mareks Ārents Kārtslēkšana 22. 5,36
Sindija Bukša 200 m 24. 23,36
Līga Velvere 800 m 29. 2:05,13
Jānis Višķers Maratons 49. 2.25:28
Arnis Rumbenieks 50 km soļošana — DNF
Ilona Marhele Maratons — DNF

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Eiropas čempionātā Latvijai cerības uz šķēpmetējiem, fināla potenciāls arī citiem». lsm.lv. 2018. gada 7. augusts. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.
  2. ↑ «IAAF Maintains Team Ban On Russia Over Doping, Allows More 'Neutral' Competitors». rferl.org (angļu). 2018. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.
  3. ↑ «Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Eiropas čempionātā vieglatlētikā». athletics.lv. 2018. gada 30. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Eiropas čempionāti vieglatlētikā
Stadions
Telpas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2018._gada_Eiropas_čempionāts_vieglatlētikā&oldid=3988883"