Aleksandrs Klinklāvs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Klinklāvs
Dzimis 1899. gada 7. februārī
Sējas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1982. gada 6. oktobrī (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Čikāga, ASV
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Latvijas Universitāte
Mākslas virziens Funkcionālisms
Atbalstītāji Konstantīns Pēkšēns,
Eižens Laube
Ernests Štālbergs

Aleksandrs Klinklāvs (dzimis 1899. gada 7. februārī, miris 1982. gada 6. oktobrī)[1] bija latviešu arhitekts. Viņa projektu sarakstā Latvijā ir tādas funkcionālisma stila ēkas kā Rudzīša nams Elizabetes ielā 65 un Neiburga īres nams Brīvības ielā 40 Rīgā (1932), Tērvetes sanatorija (1932), Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca ar māsu skolu (1936), Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka Skolas ielā 5 (1937), Limbažu slimnīca (1937), Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika (1938), Latvijas Finanšu ministrijas ēka (1940) u.c.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1899. gadā Sējas pagastā Pētera Klinklāva un viņa sievas Jūles, dzimušas Zeveres, ģimenē.[2] Mācījās Mīlgrāvja proģimnāzijā.[3] Pirmā Pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur Arhangeļskā beidza vidusskolu. Pēc Brestļitovskas miera līguma atgriezās Latvijā un 1918. gadā iestājās Baltijas Tehniskajā augstskolā, bet studijas pārtrauca, lai piedalītos Latvijas brīvības cīņās. Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas Klinklāvs turpināja studijas tās Arhitektūras nodaļā (1922—1930) un iestājās studentu korporācijā "Selonija". Pēc studiju beigšanas strādāja Latvijas Sarkanā krusta būvniecības daļā un izveidoja pats savu arhitekta biroju. No 1936. līdz 1940. gadam darbojās Latvijas Amatniecības kamerā.[1] Pēc A. Klinklāva projekta Rīgā celtas daudzas modernas rūpnīcas, skolas un sabiedriskās celtnes.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Kanādā,[1] bija Monreālas firmas Barott, Marshall & Meritt galvenais projektētājs, piedalījās Monreālas Latviešu teātra[1] un periodiskā izdevuma "Ziņotājs" dibināšanā, kādu laiku viņš veica arī šī izdevuma redaktora pienākumus. No 1959. gada bija galvenais projektētājs Čikāgas firmā Jensen, Halstead & Rummel.[1]

Miris 1982. gada 1. oktobrī[4] vai 6. februārī, izvadīts 9. oktobrī[5] Čikāgā. 1993. gadā viņa atraitne Irma Graudiņa Klinklāva arhīvu uzdāvināja Latvijas Arhitektūras muzejam.[6]

Projektētās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 396. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. geni.com
  3. «biographien.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 3. jūlijā.
  4. death-records.mooseroots.com[novecojusi saite]
  5. Latvija Amerikā, 43. numurs 1982. gada 23. oktobrī
  6. Trimdas arhīvi atgriežas (1996)