Andrejs Pumpurs
- Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Pumpurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Andrejs Pumpurs (dzimis 1841. gada 22. septembrī, miris 1902. gada 6. jūlijā)[2][3] bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888). Krievu—turku kara (1877—1878) dalībnieks.
Dzīvesgājums
Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta Daugavas kreisā krasta daļā (tagad Birzgales pagastā) "Ķeirānu" mājās muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās Lielvārdes draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši".
1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu Rembates muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki (1879).
Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs Jumurdas muižā (1872—1874), pēc tam darbojās Riharda Tomsona uzņēmumos Rīgā un kopā ar Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatu veikalu.[4]
1876. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu Krievijas Impērijas armijā. Piedalījās cīņās pret turkiem Balkānos, pēc tam mācījās Odesas junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie latviešu eposa "Lāčplēsis" pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.[4]
1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz štāba kapteiņa pakāpei. Uz III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).[5]
No 1895. gada strādāja par militāro ierēdni Daugavpils intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz Āziju. Daugavpilī viņš iepazinās ar Ansi Gulbi, kas kļuva par viņa darbu izdevēju.
Andrejs Pumpurs mira pēc brauciena uz Ķīnu[4] un saslimšanas ar reimatismu 1902. gada 6. jūlijā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts Kārļa Zāles veidots piemineklis.[3]
Literārā darbība
Pirmais Andreja Pumpura dzejolis "Hīna kaps" publicēts 1869. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots 1890. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots 1895. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.[4]
19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa Herkusa Manta (Herkus Mantas) tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).[4]
Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza stāstu “Kurmis” par klaušu laiku cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.[4]
Izmantotā literatūra
- Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
- Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.
Atsauces
- ↑ Lāčplēsis - dzīvs, Zane Radzobe, raksts diena.lv 18.06.2008., pārskatīts 23.12.2008.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 199. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Benedikts Kalnačs. «Andrejs Pumpurs». enciklopedija.lv (latviešu), 2022-07-22. Skatīts: 2022-12-17.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34438-34442. sleja.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Pumpurs.
 |
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Andrejs Pumpurs |
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS
- "Lāčplēsis" portālā letonika.lv
|