III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888).

Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz 21. jūnijam Rīgas esplanādē. Kopkori veidoja 2618 dziedātāji, pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.

Svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrības rīcības komisija Frīdriha Grosvalda vadībā. Virsdiriģenti bija Indriķis Zīle, Jurjānu Andrejs, Vīgneru Ernests un goda virsdiriģents Jānis Bētiņš. Konkursā par jaunām dziesmām vīru korim par labākajām atzina Oskara Šepska un Jurjānu Andreja dziesmas. Bez tradicionālajiem garīgās un laicīgās kora mūzikas koncertiem bija arī instrumentālais koncerts.

Visus trīs koncertus kopā noklausījās ap 40 000 apmeklētāju. Laicīgās mūzikas daļā cita starpā dziedāja Dāvida Cimzes "Div' dūjiņas gaisā skrēja", Ernesta Vīgnera "Strauja upe" un "Kā Daugava vaida", Jāņa Cimzes "Krauklīts sēž ozolā", Jurjānu Andreja "Tēvijai".[1]

Dziesmu svētku celtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

III Dziesmu svētku celtne.

Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis III Dziesmu svētku ēkas vietu izraudzījās Esplanādes laukumā, tagadējās Latvijas Mākslas akadēmijas vietā. Tās platība bija 100 000 kvadrātpēdas, kam klāt nāca sētas iežogots 35 pēdas plats ārpagalms. Jumts balstījās uz 160 koka stabiem, kas reizē sadalīja telpu jomos, galveno fasādi rotāja 4 dzeguļoti torniši ar tajos iebūvētām biļešu kasēm. Pakāpeniskā koru estrāde spēja uzņemt 3000 dziedātājus, kam pretim uz dēļu grīdas bija ierīkotas 15 000 sēdvietas un 5000 stāvvietas. Galvenos būvdarbus izsolīja laikrakstos, un par 7500 rbļ. tos saņēma būvuzņēmējs Kārkliņš, bet ēkas dekorēšanu veica Baumaņa biroja darbinieks Konstantīns Pēkšēns. Kopā ar ap­gaismošanu dekorēšana izmaksājusi ap 1000 rbļ., tā ka ko­pīgie svētku celtnes izdevumi sasniedza gadrīz 9 tūkstošus rubļu vai apmēram pusi no visiem svētku izdevumiem.[2]

Tautastērpi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1888. gada dziesmu svētkos tautas tērpi vairs nebija gluži retums, īpaši tos varēja redzēt Lejaskurzemes koros, kuru dziedātājas, "Rīgas kungu" spriedumos daudz neklausīdamās, ieradās svēt­kos ar dārgumiem, izceltiem no mātes vai vecmāmuļas tīnes dibena, tāpat interesantos, tikai retos mūža brīžos rādāmos tērpos bija ģērbušās dažu citu novadu koristes, un tieši šīs drošinieces bija tās, kas senās tradīcijas iznēsāja līdz pat brīdim, kad tautas tērpu jautājums jau bija izpētīts pamatīgi.[3]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku gājiens un atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. jūnijā dziesmusvētku kori sapulcē­jās pie Rīgas Latviešu biedrības nama un, neraugoties uz lietu, devās īsā gājienā uz svētkiem uzcelto ēku Esplanādes laukumā. Daudzi namsaimnieki pie savām mājām bija izkāruši karogus. Kā to romānā "Rīga" attēlojis Augusts Deglavs, arī ebreju veikalnieki "par varu gribēja būt tautieši un patrioti" un svētku laikā izgreznoja veikalu skat­logus ar karodziņiem un plakātiem. Svētku ēkā RLB priekšnieks Grosvalds savā atklāšanas runā teica: "Kad jautājam, kas vienoja jūsu neskaitāmos pulkus, kas vieno šinī svētku brīdī mūs visus, tad bez šaubības jāatzīst par vienošanas līdzekli Latvju dziesmas un dziesmu cienīšana. Šis mūsu man­tojums pārgājis no cilšu ciltīm uz mums, pārdzīvojis gadu simteņus un pārdzīvos tāpat vēl gadu simteņus un tūkstošus, ja tikai radīsies un gadīsies šā dārgā mantojuma cienīgi mantinieki, kas viņu lieto ne tikai sevim un citiem par labu, bet pašu mantojumu vairo, kuplina un izglīto."

Programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

III Dziesmu svētku programmā bija šādi pasākumi:

  • 19. jūnijā — garīgais koncerts, ko noklausījās kādi 13 000 klausītāju;
  • 20. jūnijā — laicīgais koncerts un serenāde pie Rīgas pils, kas beidzās ar svētku mielastu;
  • 21. jūnijā — instrumentālās un vokālās mūzikas koncerts, dejas un apdziedāšanās.
Garīgā koncerta programma.
Laicīgā koncerta programma.
  • Garīgās dziesmas:
  1. Dievs Kungs ir mūsu stipra pils
  2. Motete (Oskars Šepskis)
  3. 23. Dāvida dziesma (Dievs ir mans gans) (F. Gustavs Jansens)
  4. Gavilējiet! (100. Dāvida dziesma) (Jānis Kade)
  5. Gods Dievam augstībā (Morics Hauptmanis)
  6. Mūsu tēvs (Oskars Šepskis)
  7. Svēts ir (Dmitrijs Bortņanskis)
  8. Pateiciet Kungam (Jurjānu Andrejs)
  9. Lūgšana (Jurjānu Andrejs)
  10. 43. Dāvida dziesma (Tiesā, ak Dievs) (Fēlikss Mendelsons)
  11. Dziesmu svētība (Hermanis Mors)

Jauktos korus sākumā diriģēja Indriķis Zīle, bet vīru korus Vīgneru Ernests.

  • Laicīgās dziesmas:
  1. Kā Daugava vaida (Vīgneru Ernests)
  2. Līgaviņa kā rozīte (Jurjānu Andrejs)
  3. Bērzs tīrelī (Jāzeps Vītols)
  4. Lūgšana (Jāzeps Vītols)
  5. Dziesmu prieki (Baumaņu Kārlis)
  6. Tēvijai (Jurjānu Andrejs)
  7. Līgo dziesmas (Jānis Cimze)
  8. Rīga dimd (Jānis Cimze)
  9. Krauklīts sēž ozolā (Jānis Cimze)
  10. Div' dūjiņas gaisā skrēja (Dāvids Cimze)
  11. Nu ar Dievu, Vidzemīte (Jānis Cimze)
  12. Strauja upe (Vīgneru Ernests)
  13. Kuģenieku dziesma (Kārlis Ekerts)
  14. Nakts slava (Ludvigs van Bēthovens)
  15. Svētku himna (Jurjānu Andrejs)
  16. Medības (Fēlikss Mendelsons)
  17. Maza biju, neredzēju (Dāvids Cimze)
  18. Saulīt tecēj' tecēdama (Jānis un Dāvids Cimzes)
  19. Kur tu augi, daiļa meita (Ādams Ore)
  20. Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa (Dāvids Cimze)
  21. Ūdens meita (Jānis Straume)
  22. Kur tu skriesi, vanadziņi (Jurjānu Andrejs)
  23. Fināls no operas "Dzīvība par caru" (Mihails Gļinka)
  24. Krievijas impērijas Valsts himna (A. Ļvovs)
  • instrumentālās un vokālās mūzikas programma:
  1. Jurjānu Andreja "Dziedāšanas svētku maršs" simfonisko orķestru izpildījumā
  2. Godāra "Vijoļu koncerts" Jēkaba Ozola izpildījumā
  3. H. Mora "Dziesmu svētība" vīru koru izpildījumā
  4. J. Cimzes "Krauklīt's sēž ozolā" vīru koru izpildījumā
  5. J. Cimzes "Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte" vīru koru izpildījumā
  6. J. Vītola "Simfonijas" I, II un III daļas simfonisko orķestru izpildījumā
  7. Bēthovena Klavieru koncerts, op. 37 Ludviga Bētiņa izpildījumā
  8. brāļu Jurjānu mežragu kvarteta uztāšanās
  9. Tautas dejas "Jandāliņš" un "Tūdaliņ, tagadiņ" Jurjānu Andreja apdarē simfonisko orķestru izpildījumā
  10. Lista "Ungāru rapsodija" nr. 6 Ludviga Bētiņa izpildījumā
  11. Jurjānu Andreja "Tēvijai" solo, korim un orķestrim jaukto koru izpildījumā
  12. J. Cimzes "Līgo dziesmas" jaukto koru izpildījumā

Koru sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu karos galveno balvu izcīnīja tautiskajos tērpos ģērbtais Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris.

Tajās piedalījās 30 kori, apbalvojumus saņēma 14 kori:

  1. Lielo sudraba kausu — Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris, diriģents B. Lubavs;
  2. Lielo liru — Valmieras latviešu biedrības jauktais koris, M. Gerliņš;
  3. Mazāko kausu — Vietalvas labdarības biedrības jauktais koris, J. Kalniņš;
  4. Mazāko liru — Pētertāles-Snapju jauktais koris, J. Skurbe;
  5. Takts zizļus — Rīgas Ziedoņa palīdzības biedrības vīru koris, J. Steinītis un Jelgavas latviešu biedrības vīru koris, J. Vējiņš;
  6. Karoga kātus — Trikātas labdarības biedrības vīru koris, O. Berkavs un Vecpiebalgas labdarības biedrības jauktais koris, J. Kornets;
  7. Karoga saites — Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības vīru koris, J. Straume un Irlavas semināra vīru koris, J. Kade;
  8. Goda diplomus — Rūjienas jauktais koris, J. Krauze, Rubenes (Vidzemē) vīru koris, J. Ozoliņš, Džūkstes jauktais koris, T. Veidemanis un Dobeles vīru koris, E. Purmalis.

Goda mielasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc svētku gājiena uz Rīgas pili 20. jūnijā desmitos vakarā svētku ēkā Esplanādē sākās svētku goda mielasts, kurā piedalījās kā svētku rīkotāji un aicinātie viesi, tā visi citi, kas bija samaksājuši mielastam paredzētās 125 kapeikas. Vidzemes gubernators Zinovjevs savā apsveikuma runā izcēla jau notikušās un vēl gaidāmās administratīvās pār­maiņas, kas iezīmēja rusifikācijas pastiprināšanos. Aleksandrs Vēbers savā runā par dziesmu svētku panākumu galveno iemeslu izcēla lielo vienprātību, kas vadījusi un vienojusi tautu. Runām sekoja apdziedāšanās, ko bija inscenējis Vīgneru Ernests ar "barvedēm" Daci Akmentiņu un Maiju Brigaderi, kas bija galvenās dziesmu teicējas.

Atvadu balle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vokāli instrumentālās mūzikas koncerta uz balli ieradās ap 6000 viesu. Svētku ēku rotāja pieci lieli lukturi ar 40 lampām katrā, tā ka ballē "bijis gaišs kā gaišākajā dienā". Pēc pusnakts sākusies jauna apdziedāšanās, izman­tojot ir parastās dzīru, ir Jāņa meldijas. Sievu un meitu lielā daļa bijusi tautas tērpos, kamēr vīru vidū tēvu tēvu brūno svārku un caunu cepuru vēl bijis maz. Šīs balles laikā izdalītas arī koriem piešķirtās balvas. Sarīkojums beidzies tikai "labi rīta pusē", kad svētku rīkotājs Grosvalds bija pabeidzis pēdējo runu, novēlēdams satikties drīz nākamajos dziesmu svētkos. Pēc Lautenbaha-Jūsmiņa apraksta "karogs pēc karoga kļuva ņemts no savas lepnās vietas un, beidzamo reizi caur šo mīlīgo svētku namu nests, nozuda mūsu acīm, kas nu drusku sēri lūkojās; tomēr arī jautri un sirsnīgi šķīrās visi, mierināti caur uzkurto cerību: uz atkal redzēšanos!".[4]

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cildenus vērtējumus par III dziesmu svētkiem ievietoja Kažoku Dāvis laikrakstā "Balss", kas svētkus salīdzināja ar spožu meteoru, kas atstājis aiz sevis tik daudz­pusīgus iespaidus, ka "pirmā brīdī tie nemaz nav sakārtojami mūsu prātā." Kāds so­mu žurnālists raksturoja latviešus kā dziedātāju tautu par excellence, atzīdams, ka tik spožus svētkus, kā nule redzē­tos, spēj sarīkot tikai latvieši. Savukārt krievu avīze "Rižskij Vestņik", izsacīdama komplimentu par latviešu biedrību "pienācīgo nodošanos mākslai" un "no sirds dziļumiem līdzi juzdama" darbam, ko tās veic mūzikas kopšanā, tomēr "nesaredzēja iemesla, kāpēc šai gadījumā būtu jāplātās vēl ar tādām lietām, kā ar nacionālo patstāvību, nacionāliem uzdevumiem u. t.l., kā to darījusi latviešu prese". Igauņu avīze "Olviks" izteica atzinību, ka lat­viešu dziesmu svētki "kā pavasara lietus augiem, (arī) kaimi­ņiem nesīs jaunu atspirdzinājumu un dzīvības spēku". Rīgas vācu avīze "Rigasche Rund­schau" rakstīja "Kas ievēro beidzamās dienas ar viņu priekiem un gavilēm, tam būs jāliecina, ka dziedamie svētki savienojuši tādā mērā, kā nekad vēl latviešu tautas spēkus vienā ugunskurā, no kura stari droši atspīdēs arī tālumā."[5]

Svēt­kos novērotās tautiskās kustības vadoņu ārišķības ar humoru izsmēja teātra režisors Ādolfs Alunāns darbā "Atskaņas no III latviešu dziedāšanas svētkiem, vai jautri dzejolīši no Dobelnieka" un advokāts Jānis Pliekšāns ar pseidonīmu Jasēnu Pliksis rakstā "Apdziedāšanās dziesmas III vispārējiem latvju dziesmu svētkiem".

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešo dziesmu svētku dalībnieka krūšu nozīme.

Vidzemes kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Aduliena; diriģents P. Ošiņš (2) Aizkraukle; P. Baldaus (3) Allaži; T. Kronbergs (4) Bilstiņi; V. Zilbers (5) Carnikava; Bebru J. (6) Cēsis; Košu K. (7) Dikļi; P. Tīliks (8) Dole; Sesku J. (9) Druviena; J. Kalniņš (10) Dzērbene; K. Preiss (11) Ērgļi; K. Rasiņš (12) Ēvele; J. Gaiķis (13) Ikšķile; M. Kortāns (14) Jaungulbene; K. Ezernieks (15) Jaunpils (Zaube); A. Tomsons (16) Jaunrauna; J. Dzirkalis (17) Koknese; J. Ozols (18) Kraukļi; J. Gubens (19-20) Lazdona; J. Geistards, K. Pētersons (21) Lēdurga; G. Moors (22) Lielvārde; J. Neilands (23) Liezere; J. Rozītis (24i Limbaži; K. Osis (25) Lubāna; Ā. Karlsons (26) Ļaudona; Riekstiņu J. (27) Ļaudona-Odziena; K. Aigars (28) Māl­pils; P. Balgalvis (29) Matīši; K. Stakle (30-31) Meņģele; J. Riekstiņš, M. Spriņģis (32-33) Nītaure; J.Zalcmanis (34) Pabaži; V. Ratnieks (35) Piņķi; E. Saržants (36) Plātere-Āderkaši; A. Benjamiņš (37) Prau­liena; H. Kaminskis (38) Ranka; K. Ērmanis (39) Rozbeķi-Rucka; V. Cipsts (40) Rubene; J. Ozoliņš (41) Rūjiena; J. Krauze (42) Saikava; J. Ozols (43) Salaspils; A. Bokše (44-45) Sigulda; K Saulītis, J. Lapsiņš (46) Skujene; P. Olte (47-48) Smiltene; O. Ābele (49) Straupe; D. Garklāvs (50) Stukmaņi (Pļaviņas); J. Pētersons (51) Suntaži; R. Apmanis (52) Tirza; Dzelzkalnu K. (53) Trikāta; O. Berkaus (54) Val­miera; M. Gerliņš (55) Vecpiebalga; J. Kornets (56) Vestiena; F. Grīviņš (57) Vietalva; Kalniņu J. (58) Vilzēni; F. Kugge (59) Viskaļi; Augustu M.

Kurzemes kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Degole; F. Sieriņš (2) Dundaga; J. Dreibergs (3) Kursīši; T. Niedre (4) Lielezere; J. Paļevičs (5-6) Liepāja; J. Koškins (7) Rāva; A. Jansons (8) Ventenieki J. Grīnberģis.

Zemgales kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Bauska; J. Kronbergs (2) Bērzmuiža; K. Cieruls (3) Bramberga; J. Valdmanis (4) Biksti; K. Ceronis (5) Dignāja; J. Vaivariņš (6) Dobele; Purmaļu E. (7) Džūkste; T. Veidemanis (8) Ērberģe; J. Orle (9) Grenči; J. Veitholds (10-11) Irlava; J. Vītiņš, J. Kade (12) Jaunplatone; Ģ. Kreicbergs (13) Jēkabpils; J. Biks (14) Jelgava; Vējiņu J. (15) Mežotne; M. Lazdiņš (16) Misa; O. Ķirsteins (17) Mūrmuiža; D. Auniņš (18) Ozolnieki; F. Ozoliņš (19) Pētertāle; J. Skurbe (20) Pūre; Filholdu R. (21) Rundāle; J. Rozenbergs (22) Sauka; J. Dauge (23) Sece; M. Žurevskis (24) Sērene; A. Baltzaris (25) Sēlpils; J. Druja (26) Sesava; J. Laivenieks (27) Stelpe; M. Dūre (28) Tukums; T. Dikmanis (29) Ūziņi; R. Vulfs (30) Valle; M. Grīnbergs (31) Vecmokas; Simsonu F. (32) Vecmuiža; A. Speķķe (33) Zaļenieki; Purmaļu V. L.

Latgales kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Gostiņi; Steinberģu J. (2) Krustpils; P. Apsēns.

Rīgas kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Debesbraukšanas pareizticīgo draudzes koris; Ā. Lokmanis (2) Jonatāna biedrības koris; Freimaņu E. (3) Latviešu dziedāšanas biedrības koris; B. Lubaus (4) Pērkona koris; Aizkārkliņu V. (5) Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības koris; Straumes J. (6) Rīgas lat­viešu koris; O. Šepskis (7) Trīsvienības draudzes koris; P. Podnieks (8) Val­tera koris; M. Lūkins (9-10) Ziedoņa palīdzības biedrības vīru un jauktais koris; Steinīšu J.

Bez tam svētkos piedalījās arī (1) Pēterpils latviešu koris; P. Krams, (2) Pleskavas latviešu koris; A. Kampe (3) Maskavas latviešu koris; J. Rumpēters un atsevišķo dziedātāju grupa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā no 18. līdz 21.jūnijam 1888 Archived 2013. gada 8. martā, at the Wayback Machine. Jēkabs Lautenbahs. Rīga: Rigaer Tageblatt, 1888. — 109 lpp.
  2. Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 111. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-26.
  3. III Dziesmu svētki (Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki) Archived 2016. gada 9. novembrī, at the Wayback Machine. no www.dziesmusvetki.tv Archived 2013. gada 5. augustā, at the Wayback Machine.
  4. Rīgas latviešu biedrība sešos gadu desmitos (1928), 133. lpp
  5. no atrefe­rējuma almanahā "Seši latvju vispārējie dziesmu svētki"