Andrejs Pumpurs

Andrejs Pumpurs;
Andrejs Pumpurs Krievijas impērijas virsnieka tērpā
Personīgā informācija
Dzimis	1841. gada 22. septembrī ; Lieljumpravas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1902. gada 6. jūlijā (60 gadi); Rīgā, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Vecāki	Indriķis un Līze Pumpuri
Dzīvesbiedre	Ede Goba
Literārā darbība
Nodarbošanās	karavīrs, dzejnieks
Valoda	latviešu
Žanri	nacionālais romantisms
Slavenākie darbi	"Lāčplēsis"
	Ietekmējis
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Andrejs Pumpurs (dzimis 1841. gada 22. septembrī, miris 1902. gada 6. jūlijā)^[2]^[3] bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888). Krievu—turku kara (1877—1878) dalībnieks.

Dzīvesgājums

Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta Daugavas kreisā krasta daļā (tagad Birzgales pagastā) "Ķeirānu" mājās muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās Lielvārdes draudzes skolā (1853-1856), pēc tās beigšanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu Rembates muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki (1879).

Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs Jumurdas muižā (1872-1874), pēc tam darbojās Riharda Tomsona uzņēmumos Rīgā un kopā ar Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatu veikalu.

1876. gadā Andrejs Pumpurs devas prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā iestājās par topogrāfu Krievijas impērijas armijā. Piedalījās cīņās pret turkiem Balkānos, pēc tam mācījās Odesas junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie latviešu eposa "Lāčplēsis" pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus. 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz štāba kapteiņa pakāpei. Uz III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).^[4]

No 1895. gada strādāja par militāro ierēdni Daugavpils intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz Āziju. Daugavpilī viņš iepazinās ar Ansi Gulbi, kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Andrejs Pumpurs mira pēc saslimšanas ar reimatismu 1902. gada 6. jūlijā, apbedīts Rīgas Jēzus baznīcas kapos. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts Kārļa Zāles veidots piemineklis.^[3]

Literārā darbība

Pirmais Andreja Pumpura dzejolis "Hīna kaps" publicēts 1869. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots 1890. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots 1895. gadā.

Izmantotā literatūra

Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.

Atsauces

↑ Lāčplēsis - dzīvs, Zane Radzobe, raksts diena.lv 18.06.2008., pārskatīts 23.12.2008.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 199. lpp.
↑ ^3,0 ^3,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. ISBN 9984-698-48-3.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34438-34442. sleja.

Ārējās saites

Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Andrejs Pumpurs

Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS
"Lāčplēsis" portālā letonika.lv

[1] Lāčplēsis - dzīvs, Zane Radzobe, raksts diena.lv 18.06.2008., pārskatīts 23.12.2008.

[lpe-2] Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 199. lpp.

[lrb-3] 3,0 ^3,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. ISBN 9984-698-48-3.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34438-34442. sleja.

[1]

[2]

[3]

[4]