Antans Smetona
Antans Smetona Antanas Smetona | |
---|---|
Lietuvas prezidents | |
Amatā 1919. gada 4. aprīlis — 1920. gada 19. aprīlis | |
Pēctecis | Aleksandrs Stulginskis |
Amatā 1926. gada 19. decembris — 1940. gada 15. jūnijs | |
Priekštecis | Aleksandrs Stulginskis |
Pēctecis | Antans Merķis |
| |
Dzimšanas dati |
1874. gada 10. augustā Užulēni (Užulėnis), Krievijas Impērija (Ukmerģes rajona pašvaldība, Lietuva) |
Miršanas dati |
1944. gada 9. janvārī (69 gadu vecumā) Klīvlenda, Ohaio, ASV |
Tautība | lietuvietis |
Profesija | jurists |
Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
Reliģija | katoļticība |
Antans Smetona (lietuviešu: Antanas Smetona; 1874. gada 10. augusts — 1944. gada 9. janvāris) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents. Smetona bija viens no 1926. gada apvērsuma autoriem, pēc kura atkal kļuva par prezidentu, saglabājot šo amatu līdz pat Lietuvas okupācijai 1940. gadā. No 1929. gada faktiski Lietuvas autoritārais vadonis.
2018. gadā vēsturnieku un sabiedrības aptaujā atzīts par Lietuvas simtgades otro svarīgāko cilvēku aiz Jona Basanaviča.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Ukmerģes rajonā zemnieku ģimenē. No 1886. gada līdz 1889. gadam mācījās vietējā pagastskolā, 1893. gadā ar pirmās šķiras uzslavu pabeidza Kurzemes guberņas četrgadīgo proģimnāziju Palangā. Pēc neilgām mācībām katoļu garīgajā seminārā Kauņā viņš devās uz Jelgavu, kur iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Šeit kopā ar citiem nacionāli noskaņotiem lietuviešiem bija biedrs slepenā, nacionālistiski noskaņotā organizācijā. 1896. gada rudenī Smetonu par nacionālistiskiem uzskatiem un darbību izslēdza no Jelgavas ģimnāzijas pēdējās klases. Nākamajā gadā viņš pabeidza Pēterburgas 9. ģimnāziju un iestājās Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidza 1902. gadā. Universitātē viņš darbojās lietuviešu studentu organizācijā, aktīvi piedalījās lietuviešu sabiedriskajā un kultūrās dzīvē, publicējās lietuviešu laikrakstos, kā arī piedalījās grāmatu izdošanā lietuviešu valodā. Par saviem nacionālistiskajiem uzskatiem tika vairākkārt izslēgts arī no universitātes.
Pēc augstskolas absolvēšanas Smetona atgriezās dzimtenē, kur Viļņā strādāja Agrārajā bankā. Dzimtenē viņš uzsāka aktīvu politisko un sabiedrisko darbību, darbojoties dažādās lietuviešu organizācijās. 1905. gada revolūcijas laikā piedalījās daudzu laikrakstu izdošanā un vadīšanā. Pirmā pasaules kara laikā vadīja un darbojās bēgļu palīdzības komitejā. 1916. gada vasarā kopā ar citiem lietuviešiem no Viļņas nosūtīja Vācijas Impērijas Austrumu frontes komandierim prasību par lietuviešu nacionālajām tiesībām uz savu valsti. 1917. gada 6. septembrī Smetona sāka izdot laikrakstu "Lietuvos Aidas", kura pirmajā numurā rakstīja, ka lietuviešu pats svarīgākais uzdevums ir atjaunot savu valsti. 1917. gadā no 18. līdz 22. septembrim viņš piedalījās lietuviešu Viļņas konferencē, kur Smetonu ievēlēja par Lietuvas Padomes (vēlāk Lietuvas Valsts Padomes) priekšsēdētāju (1917—1919).
1918. gada 16. februārī Smetona bija viens no divdesmit Lietuvas Padomes locekļiem, kuri parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada martam atradās lielākoties Vācijā un Skandināvijas valstīs, kur nodarbojās ar ārvalstu atbalsta iegūšanu. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce Smetonu ievēlēja par Lietuvas pirmo prezidentu. 1920. gada 19. aprīlī Smetonas vietā Lietuvas Satversmes sapulce par prezidentu ievēlēja Aleksandru Stulginski. Pēc neievēlēšanas Lietuvas Seimā Smetona no 1921. līdz 1924. gadam vadīja vairākus laikrakstus, darbojās publicistikā un bija mācībspēks vairākās augstskolās.
1926. gada 19. decembrī pēc demokrātiski ievēlētās valdības un prezidenta gāšanas Smetonu iecēla par valsts prezidentu, bet par premjerministru kļuva Augustīns Voldemārs. Lietuvā formāli saglabāja atsevišķas partijas un politiskās organizācijas. Līdz ar 1928. gada konstitūciju, kas būtiski paplašināja prezidenta pilnvaras, Smetona kļuva par Lietuvas autoritāro vadītāju. Lai arī 1931. un 1934. gadā notika prezidenta pārvēlēšana elektoru sapulcē, tomēr tā bija tikai formāla procedūra.
1940. gada vasarā, kad Padomju Savienība izteica ultimātu Lietuvai, Smetona nodeva savas pilnvaras premjerministram Antanam Merķim. 15. jūnijā Smetona kopā ar ģimeni pameta Lietuvu, lai dotos trimdā uz Vāciju un vēlāk Šveici. 1941. gadā viņš kopā ar radiniekiem izbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur dzīvoja pie sava dēla. Tur viņš sāka darbu pie savām atmiņām.
1944. gada 9. janvārī Smetona gāja bojā ugunsgrēkā sava dēla mājā Klīvlendā, kas izraisījis minējumus par iespējamo pasūtījuma slepkavību.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lietuvā par simtgades cilvēkiem atzīst Basanaviču, Smetonu un Landsberģi. 2018. gada 4. janvāris. Atjaunināts: 2018. gada 24. februārī.
- ↑ Antanas Smetona Biography no thefamouspeople.com
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antans Smetona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
|