Augstais gaiļpiesis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstais gaiļpiesis Delphinium elatum L., 1753 | |
---|---|
Augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
Dzimta | Gundegu dzimta (Ranunculaceae) |
Ģints | Gaiļpieši (Delphinium) |
Suga | Augstais gaiļpiesis (Delphinnium elatum) |
Sinonīmi | |
Augstais gaiļpiesis Vikikrātuvē |
Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.[1][2][3][4]
Dažkārt tautas valodā un arī presē par "gaiļpiesi" vai "gaiļpiesīti" dēvē gaiļbiksītes, kuru dzeltenie puduri vietām grezno pavasara košo zāles zaļumu. Taču augstais zilausis ir ļoti indīgs un, jaucot šo abu augu nosaukumus, reizēm arī zāļu tējām un salātiem noderīgās gaiļbiksītes uzskata kā pārtikā nelietojamu augu.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augstums 1 — 2 m. Stublājs stāvs, dobs, kails vai apakšdaļa klāts ar retiem, uz leju noliektiem matiņiem. Stublāja augšdaļa ar nedaudziem īsiem zariem. Lapas kātainas, staraini šķeltas 3 — 7 daļās, uz stublāja pamīšus. Saknenis īss, ļoti spēcīgi veidots.
Ziedu krāsu variē no gaiši līdz tumši zilai. Izaudzētas dažādas šķirnes arī violetiem, baltiem un pildītiem ziediem. Ziedi sakārtoti garos ķekaros uz stublāja un zaru galos. Kauslapas 5, no tām augšējā veido garu piesi. Vainaglapas 4, no kurām augšējās divas veido piešus, bet apakšējās 2 ir brīvas, iegarenas.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suga izplatīta Eiropas daļas mežu joslā līdz Francijai rietumu virzienā un Serbijai dienvidos, Sibīrijas austrumos, Kazahstānā, Kirgizstānā, Siņdzjanas reģionā un Mongolijas ziemeļos.[4]
Izplatība Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ļoti reti; lielākās populācijas Ogres un Lobes upju krastos, galvenokārt palienes baltalksnājos, arī skrajos, jauktos bērzu un priežu mežos, mežmalās, klajumos. Vietām pārgājis savvaļā. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ilgi ziedošs krāšņumaugs. Gaiļpiesis ir indīgs, sevišķi jaunākie augi.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Savvaļas augstā gaiļpieša ziedi
-
Kultivēta augstā gaiļpieša ziedi
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pārlēkt uz augšu uz: 1,0 1,1 «Sugu enciklopēdija: Latvijas daba: Augstais gaiļpiesis Delphinium elatum L.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. maijā. Skatīts: 2016. gada 17. septembrī.
- ↑ Integrated Taxonomic Information System (ITIS): Delphinium elatum L.
- ↑ «The Plant List. A working list of all species: Delphinium elatum L.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. maijā. Skatīts: 2016. gada 17. septembrī.
- ↑ Pārlēkt uz augšu uz: 4,0 4,1 U.S. National Plant Germplasm System. Taxon: Delphinium elatum L.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Flora II. Prof. Dr. P. Galenieka redakcijā. Latvijas Valsts izdevniecība. Rīgā 1955.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Delphinium elatum |