Austra Skujiņa
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Austra Skujiņa (dzimusi 1909. gada 10. februārī, mirusi 1932. gada 5. septembrī) bija latviešu dzejniece, jaunromantisma pārstāve. Skujiņas skumji depresīvā dzeja par nepiepildīto mīlu un grūto pilsētas dzīvi sākotnēji tika publicēta sociāldemokrātu presē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības, un viņas dzeja ir populāra joprojām.[1]
Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskās mīlestības ideāla un vienlaikus, nespēja to atrast. Tas apvienojas ar kapitālisma nosodījumu, akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu.[2]
Ģimene
Dzimusi Vidrižu pagasta "Kraukļos", kas ir bijušas Bīriņu muižas mežsarga mājas, (tag. Sējas novada teritorijā) mežsarga ģimenē kā septītais bērns. Austras daudzās māsas arī iesaistītas Latvijas vēstures līkločos. Māsa Rūta Skujiņa 1934. gadā apprec žurnālistu Jūliju Lāci, kurš pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļūst par ministru, bet vēlāk Rūta Skujiņa apprecēja Dailes teātra aktieri Artūru Filipsonu. Māsa Herta apprec politiķa un premjerministra Voldemāra Zamuēla dēlu. Abas māsas pēc kara dzīvo trimdā ASV. Vienīgais brālis Arvīds pabeidz Kara akadēmiju ar leitnanta pakāpi, taču 1929. gada 17. martā izdara pašnāvību.
Dzīve
Pirmo dzejoli sarakstījusi 10 gadu vecumā. Mācījusies Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā, 1924. gadā pāriet mācīties uz Rīgas 4. vidusskolu. Pēc tēva nāves, pasliktinoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, uzsāk strādāt par kurjeri sludinājumu kantorī un vakaros mācās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru pabeidz 1927. gadā. No 1927. gada rudens līdz nāvei 1932. gadam strādā Zemkopības ministrijas Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju. Sākotnēji 6 stundas dienā par Ls 60 algu. Tā kā 1927. gadā Skujiņa neiekļuva Latvijas Universitātē, vakaros pēc darba apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, kur iestājās zīmēšanas studijā pie Sigismunda Vidberga.
Savas trūcīgās izcelšanās dēļ Skujiņai ir simpātiska kreisā sociāldemokrātu kustība. 1926. gadā viņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, bet pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības "Darba jaunatne" biedri (1926-1927). Strādāja žurnālā "Dzirkstis" (1927—1928), kur 1928. gadā kļuva par redakcijas locekli.
No 1929. līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Darbojās marksistisko studentu biedrībā "Zemgalija". Bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931—1932).
Dzejniece pieslējās literārajām grupām "Trauksme" un "Zaļā vārna". Tuvākie domubiedri bija dzejnieki Jānis Grots, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis Lukss. No latviešu dzejniekiem mīļākie viņai ir Eduarda Veidenbauma dzejoļi.
1930. gada augustā aizsākas Skujiņas mīlestība ar jau precēto Valdi Grēviņu, kuram vēlāk sākas attiecības ar Austras draudzeni Mildu Krusieti. Skujiņas pēdējā dzīvesvieta bija Rīgā, Klostera ielā 19. Nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti "ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts", Austra noslīcinājās Daugavā pie AB dambja, tikai pāris dienas pēc māsas Rūtas Skujiņas kāzām. Apbedīta Rīgas 1. Meža kapos blakus brālim Arvīdam, vēlāk šeit apglabāta arī māsa Rūta.
1937. gadā Rūta Skujiņa par savu māsu sarakstīja romānu "Zvaigžņu bērni". 1997. gadā izdota grāmata "Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā", kas papildinātā variantā izdota 2007. gadā kā "Krizantēmu sniegs: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās."[3] Komponists Raimonds Pauls sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju. Populāra ir Igo izpildītā dziesma "Meitenei kafejnīcā".
Bibliogrāfija
Pirmā publikācija — dzejolis "Sapņi" — publicēts laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1926. gada 7. martā. Turpmāk publikācijas laikrakstos "Sociāldemokrāts", "Jaunākās ziņas", žurnālos "Signāls", "Domas".
Dzejas izlases
- "Dzejas" (1932)
- "Dzeja" (1960)
- "Krīt manā pavasarī sarma" (1978)
- "Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot" (1995)
- "Es neprotu glāstīt" (1998)
- "Vēl viss nav paspēts" (2002)
Atsauces
Ārējās saites
- Austras Skujiņas biogrāfija Sējas novada mājaslapā
- Biogrāfija Latvijas Literatūras centra datubāzē
- Austras Skujiņas dzejoļu krājums "Dzejas" portālā letonika.lv
|