Sējas novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sējas novads
Sējas novada karte.png
Sējas novada karogs Sējas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Loja
Platība: 227,9 km2
Iedzīvotāji (2010): 2 496[1]
Blīvums: 11 iedz./km2
Izveidots: 2006. gadā
Domes priekšsēdētājs: Guntis Liepiņš (Tēvzeme)
Pakalpojumu
centri:
Loja, Pabaži
Mājaslapa: www.seja.lv
Sējas novads Vikikrātuvē

Sējas novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos, Gaujas lejteces labajā krastā. Robežojas ar Ādažu, Saulkrastu, Limbažu, Krimuldas novadiem un pa Gauju ar Inčukalna novadu. Izveidots 2006. gadā, Sējas pagastu pārveidojot par Sējas novadu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada rietumu daļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, austrumu daļa — Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, kas ziemeļaustrumos pāriet Metsepoles līdzenumā. Augstākais punkts ir pakalns pie Lojas — 68,8 m. Reljefa pacēlums veido ūdensšķirtni starp Gauju un piekrastes upītēm Pusku un Pēterupi.

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loja pie Murjāņiem

Novada teritorijas lielākā daļa pieder pie Rīgas jūras līča piekrastes upēm Ķīšupes, Pēterupes (ziemeļdaļa), Puskas (vidusdaļa), kā arī Gaujas un tās pietekas Lojas baseiniem. Galvenās ūdensteces un to pietekas ir:

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās ūdenstilpes novadā ir Pabažu ezers (38,2 ha) un nelielais Dzelves ezers. Dzelmes purvā vairāki nelieli purva ezeriņi. Austrumos novads robežojas ar Lilastes ezeru.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējas novada teritorijā atrodas dabas liegums Dzelves—Kroņu purvs (2133 ha).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastu robežas 1940. gadā (ar violetu līniju - mūsdienu administratīvais iedalījums).

1935. gadā Rīgas apriņķa Sējas pagasta platība bija 104,7 km² un tajā dzīvoja 1344 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Lojas un Sējas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Sējas ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956), Siguldas (1956—1962) un Rīgas (pēc 1962. gada) rajonos. Sējas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Lojas ciemu, 1977. gadā — likvidēto Pabažu ciemu un daļu no Saulkrastu un Vidrižu ciemu teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Sējas pagastu pārveidoja par novadu.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Pabaži (383 iedz.), Loja (novada centrs, 367 iedz.), Murjāņi (295 iedz.).[4]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (2101)
  
87.8%
Krievi (179)
  
7.5%
Baltkrievi (37)
  
1.5%
Ukraiņi (25)
  
1.0%
Cita tautība (50)
  
2.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lojas kultūras nama ēka Lojā

Sējas novada domē ievēlēti un darbojās 9 deputāti, dzimtsarakstu nodaļa, bāriņtiesa, būvvalde, finanšu, sociālo un komunālo jautājumu komiteju četru locekļu sastāvā, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju četru locekļu sastāvā un attīstības, tautsaimniecības un lauksaimniecības komiteju četru locekļu sastāvā. Darbojas Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs un tūrisma informācijas punkts.

Domes ēkā atrodas pasta nodaļa, doktorāts, kā arī aptieka un frizētava.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējas novada sporta centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējas novada Sporta centrs atrodas pie Sējas pamatskolas, apmēram 6 km no Murjāņiem, braucot pa Murjāņu - Sējas (V79) šoseju.

Sporta centrā ir sporta zāle ar handbola, minifutbola, tenisa, basketbola un volejbola standarta izmēra laukumiem un trenažieru zāle. Ir pieejams sporta inventārs.

Sporta centra viesnīca ar 32 vietām, kā arī pirts un ēdnīca.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējas kultūras nams[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sagatavo un koordinē kultūras norises novadā, rīko un atbalsta tautas mākslas un radošo amatierkolektīvu darbību, iesaistot tos Sējas novada, Pierīgas reģiona un Latvijas kultūras norisēs.

Tiek rīkoti Latvijas Valsts svētku pasākumi, piemiņas dienas, gadskārtu ieražas, izglītojoši un izklaides pasākumi, pašdarbnieku un profesionālu mākslinieku koncerti. Pašlaik notiek Sējas kultūras nama rekontrukcija, tādēļ kultūras pasākumi notiek Pabažu kultūras namā. [6]

Pabažu kultūras nams[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīko valsts svētku, kultūrvēsturisko un tradicionālo svētku norises, izglītojošus pasākumus interesentiem dažādās zinību nozarēs.

Sējas novadā darbojas bibliotēka Jēņos, Pabažu bibliotēka un Sējas novada bibliotēka "Ainavas".

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ernests Švehs (1819–1898), skolotājs, ērģelnieks, kordiriģents.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorijā atrodas Stēderu senkapi, Murjāņu senkapi, Sējas muiža, kuras parkā atrodas Sējas dižozols, kā arī vecākais Latvijā esošais ūdenstornis celts 1903. gadā. Novadā atrodas marķēts velomaršruts ar apskates objektiem.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Vietvārdu datu bāze
  5. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
  6. «Sējas kultūras nama rekonstrukcija».