To veido: gļotāda, fibrozi skrimšļains apvalks, ārējais apvalks.
Skrimšļu skelets neļauj saplakt. Lielākā daļa skrimšļu ir hialīnie skrimšļi — vairogskrimslis (cartilago thyroidea), gredzenskrimslis (cartilago cricoidea), kausiņskrimslis (cartilago arytenoidea), elastīgie — ķīļveida skrimslis (cartilago cuneiformis), corniculatum, epiglottis. Vīriešiem vairogskrimslis ir labi attīstīts un stipri izvirzīts uz priekšu, veidojot zem kakla ādas ādamābolu. Uzbalsenis (Epiglottis) atdala balseni no rīkles, darbojas kā vārstulis. Norijot barību, balsene iet uz augšu un uz priekšu, piespiežoties pie uzbalseņa apakšējās virsmas. Ap skrimšļa skeletu atrodas šķērssvītrotā muskulatūra, starp tām esošie saistaudi saistīti ar skrimšļa plēvi.
Balsenes iekšējo sienu veido gļotāda. Balsenes gļotādas saistaudos ir daudz limfātisko folikulu (tā sauktā balsenes mandele). Šie limfoidālie audi veic imūno funkciju, veidojot sekretorās antivielas.
Balsenes aparāts, kas piedalās skaņu veidošanā, sastāv no balss krokām un spraugām. Tās atrodas balsenes dobumā. Balsenes dobumu veido priekštelpa (vestibulum; augšā), balss aparāts (glottis; vidū), balsenes zembalss dobums (cavitas infraglottica; apakšā). Starp priekštelpu un balss aparātu gļotāda veido neīstās balss saites (plicae ventriculares). Apakšējā robežā gļotāda veido īstās balss saites (plicae vocales). Balss krokas pārklāj daudzkārtainais plakanais nepārragotais epitēlijs, kam ir liela mehāniskā izturība. Šūnu plazmalemma veido īsas mikrobārkstiņas un mikrokrokas, kas ļauj uz šūnas virsmas saglabāt gļotādas dziedzeru šķidrumu. Zem epitēlija atrodas blīvie regulārie saistaudi.
Balsenē atrodas arī muskulis (m. thyroarytenoideus), kas nodrošina balsenes ieejas atvēršanos, sekmē arī no blakus esošiem dziedzeriem izdalītā sekrēta pārvietošanu uz balss kroku virsmu. Šis sekrēts mitrina balss kroku gļotādu un pasargā to no infekcijas. Parasti cilvēkam, ilgi un skali runājot, balss aizsmok. Šādos apstākļos dziedzeru darbības pavājināšanās dēļ epitēlija caurlaidība palielinās un attīstās balss kroku tūska.[2][3]
Balsenes muskuļiem saraujoties un atslābstot mainās balss kroku iestiepuma pakāpe. Runājot balss krokas satuvinās, un, kad izelpojamā gaisa spiediens zem tām kļūst pietiekami liels, gaiss izlaužas cauri balss spraugai un rada iestiepto balss kroku svārstības. Līdz ar to veidojas skaņa. Augstums un stiprums atkarīgs no balss saišu garuma un biezuma, sasprindzinājuma pakāpes un elastīguma, no balss saišu un elpošanas ceļu sausuma vai mitruma. Jo īsākas balss saites, jo augstākas skaņas.[4]