Brīvmūrnieku uzskaitījums — A
Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "A".
Latvijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Abshāgens, Kurds (Abshagen) (1889—). Fabrikas direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs 1923. gadā [1]
- Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth) (1763—1848). Mālpils mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs — „Maza dziesmu grāmata“ (1815). Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) dibinātājs (1824). Rīgas ložas "Zum Schwerdt" brālis (1790).[2]
- Johans Georgs Albergs (1767/8—1806). Tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
- Gotlobs Albrehts (1759—1833). Rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ meistara vietnieks (1790), ekonoms (1790). 7.grāds (1793—1794).
- Alfrēds Andersons (1879—1937). Rīgas pilsētas galva (1921—28). Skolotājs, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, Viļa Olava draugs un centienu biedrs. Ar pseudonīmu Andrass sarakstījis drāmu "Ķēniņš Dāvids", tulkojis Riharda Vāgnera operas. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927—1937).
- Kārlis Gustavs Magnuss fon Anreps. Tiesnesis. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1785).
- Mārtiņš Antons (1888—1941). Advokāts un sabiedrisks darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Darba partijas prezidija loceklis. "Jaunā vārda" redaktors. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis, uzņemts ar K.Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu (1931). Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938). Deportēts uz Krieviju, kur ticis nogalināts (1941).[3]
- Arkādijs Aņņenkovs. Ģenerālmajors. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
- Eižens Arnals (1873—). Fabrikas īpašnieks, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Andreja ložas meistars (1931).
- Naums Āronsons (1872—1943). Tēlnieks, dzimis Krāslavā. Ebreju sabiedriskais darbinieks. Parīzes ložas „Mont Sinaï” brālis (1919—1930).
- Emīls Ludvigs Asveruss. Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāds (1794—1795).
Citvalstu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abd El Kaders (Abd al-Qadir), Sūfisma skolotājs, mistiķis, politiķis. Loža "Les Pyramides" Aleksandrija [4]
Džons Abots (John Abbott), Kanādas premjerministrs (1891—1892). St Paul's Lodge No. 374 E.R., Monreāla[5]
Agustins I (Agustín I), Meksikas imperators.[6]
Mihails Aleksejevs (Алексеев, Михаил Васильевич), krievu ģenerālis, pēdējais Imperatora armijas augstākā virspavēlnieka štāba priekšnieks.[7]
Salvadors Aljende (Salvador Allende), Čīles prezidents, gājis bojā militārā puča laikā. Loge Progresso No. 4, Valparaiso[8]
Žils Anspahs (Jules Anspach), beļģu politiķis.[9]
Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Atatürk), politiķis, Turcijas republikas dibinātājs un "nācijas tēvs". Loža "Machedonia resorta et Veritas" Saloniki.[10][11][12][P 1]
.svg){kind=small}
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
- ↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
- ↑ Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.
- ↑ A strange inheritance - Le Monde diplomatique - English edition
- ↑ «(www.mastermason.com) Famous Canadian Freemasons». Skatīts: 2008-01-04.
- ↑ Pages 202-203 The Freemasons: A History of the World's Most Powerful Secret Society, by Jasper Ridley
- ↑ Берберова Н. Н. Люди и ложи. Русские масоны ХХ столетия. — М., 1997
- ↑ www.freemasonry.bcy.ca
- ↑ «Famous Belgian freemasons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 25. februārī. Skatīts: 2005. gada 25. februārī.
- ↑ «Masonic Province of South Wales, Eastern Division». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. novembrī. Skatīts: 2008. gada 31. maijā. Teksts " Famous Freemasons " ignorēts
- ↑ «Some Famous Freemasons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. februārī. Skatīts: 2008. gada 31. maijā.
- ↑ mokfamous[novecojusi saite]
- ↑ Harold Courtenay Armstrong, Grey Wolf, Mustafa Kemal: An Intimate Study of a Dictator (fifth cheap edition, July 1935), p. 37. "He cared nothing for the international aims and troubles of Jews. He cared less for the Masonic Ritual and spoke of it with contempt. He was a Turk, proud of being a Turk, and only interested in saving Turkey from the incompetence and despotism of the Sultan and the grasping hands of the foreigners." ("Viņam bija vienalga par ebreju starptautiskajiem mērķiem un problēmām. Vēl mazāk viņam rūpēja masonu rituāls, un viņš par to runāja ar nicinājumu. Viņš bija turks, lepojās ar to, ka ir turks, un viņu interesēja tikai Turcijas glābšana no sultāna nekompetences un despotisma un ārzemnieku grābjošām rokām.")