Brīvā Daugava
 Laikraksta 70 gadu jubilejas numurs | |
| Veids | Reģionālais laikraksts |
|---|---|
| Redaktors | Jānis Apīnis |
| Dibināts | 1940 |
| Valoda | latviešu, krievu |
| Uzņēmums | SIA "Brīvā Daugava" |
| Valsts | Latvija |
| Pirmais izdevums | 1940. gada 22. augusts |
| Regularitāte | otrdiena, ceturtdiena, piektdiena |
| Tīmekļa vietne | http://bdaugava.lv |
Brīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā. Laikraksts dibināts 1940. gadā, tas iznāk latviešu un krievu valodās trīs reizes nedēļā — otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. "Brīvās Daugavas" lasītāju auditorija ir aptuveni trīsdesmit tūkstoši lasītāju.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikraksts "Brīvā Daugava" dibināts 1940. gadā, tā pirmais numurs iznāca 1940. gada 22. augustā.[2] Pirmā numura ievadrakstā bija sacīts: "Jaunais laikraksts nāk no darba tautas un pie tās arī iet. "Brīvā Daugava" aptvers visu, ļoti plašo Jēkabpils apkārtni, kādēļ griežam sevišķi organizāciju uzmanību laikrakstu atbalstīt ar korespondenci, ar laikraksta izplatīšanu, sludinājumu nodošanu savam laikrakstam u. t. t. Laikraksts ievietos arī labus daiļliteratūras darbus, fotogrāfijas, zīmējumus. (. . ) Brīva šalc Daugava no sava šūpuļa līdz pat Baltijas jūrai. Un brīvi tās straume šalks cauri visām jūrām. "[3]
"Brīvā Daugava" sāka iznākt divreiz nedēļā ar 16 lappusēm, jau sākot ar laikraksta piekto numuru. Kopā 34 laikraksta numuri devās pie saviem lasītājiem pirmajā laikraksta dzimšanas gadā, nākamajā — 1941. gadā paspēja iznākt tikai 75 laikraksta numuri, pēdējais numurs iznāca 26. jūnijā, jo avīzes izdošana Otrā pasaules kara dēļ tika pārtraukta.
Laikraksta redakcija atjaunoja savu darbu 1944. gadā un "Brīvā Daugava" atkal var doties pie saviem lasītājiem, kas pirmo reizi notiek 1944. gada 12. septembrī, laikraksta numerācijai atkal sākoties no sākuma, neņemot vērā jau iepriekš izdotos 109 pirmskara numurus. Laikrakstu turpina izdot divas reizes nedēļā līdz 1945. gada 17. martam, kad uzsāk tā izdošanu trīsreiz nedēļā. Šī laika pamattēma, ko atsoguļo laikraksts "Brīvā Daugava" ir veltīta frontei un uzvaras tuvināšanai. [3]
Likvidējot Krustpilī iznākošo laikrakstu "Dzirkstele", sākot ar 1961. gada maiju, laikraksts "Brīvā Daugava" sāka iznākt kā Krustpils un Jēkabpils rajonu apvienotais laikraksts.[2] 1962. gadā, apvienojoties abām pilsētām — Jēkabpilij un Krustpilij un kļūstot par vienu pilsētu, tika mainīts arī laikraksta nosaukums, turpmāk laikraksts saucas "Padomju Daugava", šo nosaukumu laikraksts saglabā 28 gadus. Laikraksts sāka iznākt arī krievu valodā.
1990. gada 7. aprīlī laikraksts ieguva neatkarīga laikraksta statusu, bet divus mēnešus vēlāk, 2. jūnijā laikrakstam ir nozīmīga diena — avīze devās pie saviem lasītājiem ar atjaunotu vēsturisko nosaukumu "Brīvā Daugava" . Šīs dienas laikraksta numura ievadrakstā ir teikts: "Izgājis cauri dramatiskiem 1940. gada notikumiem, Lielo Tēvijas karu, totalitārās varas un stagnācijas gadiem, laikraksts savas pastāvēšanas 50 gadu jubileju šoruden sagaida jaunā kvalitātē. Neatkarības statuss noliedz kādas partijas, resora vai sabiedriskas organizācijas monopolu uz šo izdevumu. Tas pieder visiem un aicinats paust dažādus uzskatus un viedokļus, atšķirīgas programmas, ko piedāvā atšķirīgs pilsonis, tā vai cita partija vai politiska organizācija. Un lasītāji paši bez jebkāda ārēja spiediena tiesīgi izlemt, kuriem uzskatiem piekrist, kuriem nē. Nemainīgs paliek viens — vispārcilvēciskās vērtības, kā arī prasība ievērot pastāvošos likumus".[4]
10 000. laikraksta "Brīvā Daugava" numurs iznāca 2009. gada 30. decembrī.
Laikraksta redaktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikrakstā "Brīvā Daugava" ir strādājuši sekojoši redaktori — O. Oškalns, J. Bērziņš, V. Tālberga, J. Priedājs, A. Rotbards, I. Īverts, V. Timpa, E. Baumane, T. Slapiņa, L. Ģipslis, V. Upeniece, A. Gorbačova, E. Kocēns, B. Iklāva, A. Grebežs, I. Rūrāne. Pašreizējais laikraksta redaktors ir Jānis Apīnis.[4]
Laikraksta tehniskie rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikraksta numuram ir 8 lappuses, tā lapas — A3 formātā pēc ISO 216 starptautiskā lapas standarta. Laikraksts iespiests SIA "Erante". Ofsetiespiedums. Vidējā laikraksta tirāža ir 7500 — 8000 eksemplāru.
Laikraksta numura uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katrā laikraksta numurā ir ziņu lappuses, intervijas,reklāmas un sludinājumu lappuse, kā arī dienas komentārs ""Brīvā Daugava" par aktuālāko".
Otrdienās — valsts un pašvaldību iestāžu sniegtās ziņas, lappuse "Konsultējam" ar pastāvīgo rubriku "Karstais telefons", lappuses "Kultūra", "Ikdiena", "Sports" u. c. Ceturtdienās — Lappuses "Mozaīka", "Bizness", "Dzīvesziņa" ar sadzīvē noderīgiem padomiem. Sestdienās — lappuse "Brīvdiena", kurā var atrast informāciju par izklaidi,vaļaspriekiem, kā arī ceļojumu aprakstus un citus līdzīgus rakstus.[1]
Reizi mēnesī iznāk speciālas lappuses — "Pavards", "Tavai dvēselei", "Starpbrīdis" — veltīta skolu jaunatnei, "Muzejziņas", kurā tiek atspoguļoti novada kultūrvēstures jautājumi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Brīvā Daugava
- ↑ 2,0 2,1 Brīvā Daugava
- ↑ 3,0 3,1 Brīvā Daugava.2010.Nr.93 (10094) , 4lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Brīvā Daugava.2010.Nr.93 (10094) , 5lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||