Bulduri
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Bulduri (stacija).
Bulduri | |
---|---|
Vienības prospekts Bulduros
| |
Bulduru novietojums Jūrmalā
| |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Jūrmala |
Vēsturiskais nosaukums | Bilderlingshof |
Platība | 2,7 km2 |
Iedzīvotāju skaits | 3070 (2008)[1] |
Augstums | 3 m |
Ievērojamas celtnes | Bulduru stacija Bulduru luterāņu baznīca Bulduru Tehnikums |
Ūdenstilpes | Lielupe |
Transports | |
Autobuss | 3. 4. |
Minibuss | 1. 5. 7. |
Cits | Vilciens (Bulduru stacija) |
Papildinformācija | |
Pasta indekss | LV-2010 |
Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem. Tā ir viena no biežāk apmeklētākajām Jūrmalas atpūtas zonām, kas izvietojusies starp Lielupi un Rīgas līča piekrasti. Senāko Bulduru muižas daļu starp dzelzceļu un Lielupi sauc par Vecbulduriem.
Bulduros atrodas Bulduru luterāņu baznīca, Kristīgā akadēmija un slimnīca.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vietvārds Bilderlingshof cēlies no Lielupes pārcēlāja Johana Buldrinka (Büldring) vārda, kuram Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 1495. gada 10. martā nodeva lēnī šo apvidu un plostu, bet 1516. gadā arī krogu ceļotāju izmitināšanai.[2] 1922. gadā Bilderliņu muižu (vācu: Bilderingshof, krievu: Бильдерингсгофъ) pārdēvēja par Bulduriem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valters fon Bildrings, jādomā, Johana Buldrinka pēctecis, 1640. gadā savu muižu pārdeva Kurzemes hercogam Jēkabam. Kopš tā laika Bulduri kļuva par valsts ("kroņa") īpašumu.[3] Kad 1783. gadā šo apvidu pievienoja Krievijas Impērijai, agrāk hercogam piederējušās Bulduru muižas sastāvā tika uzskaitīts krogs un zemnieku mājas Putni, Sviesti, Dūči, Viņķi, Jukani, Spendoļi, Vēzeles, Reķi, Lorenči, kā arī Dubultu krogs. Muižu sākotnēji iznomāja kambarjunkuram Mirbaham, vēlākie tās īpašnieki bija Neišelers, Mēdems un Karolīne Volfa (1833-1845). 1826. gada dvēseļu revīzijas aktos minēts, ka Bulduros mituši 193 iedzīvotāji.
Pēc 1824. gada vētras Lielupes grīva paplašinājās tādā mērā, ka Buļļu plostu pie Vārnukroga izbeidza un ierīkoja jaunu plosta vietu pie Bulduru muižas. 1826. gada pie pārceltuves uzbūvēja plosta krogu ar divām stedelēm. Kopš 1830. gadiem Bulduri kļuva par populāru rīdzinieku peldvietu, uz kuru no Rīgas varēja nokļūt pa purvainajā Lieknā uzbūvētu dambi, pārceļoties pār Lielupi ar plostiem, kas vienā reizē varējuši pārcelt pat 32 zirgu ekipāžas. Ar 1833. gadu sestdienās un svētdienās no Rīgas līdz Bulduru pārceltuvei kursēja diližanse, bet pārceltuves otra puse cita diližanse pasažierus aizveda līdz Dubultiem un Mellužiem. 1833. gadā uz muižas zemes sāka iznomāt gruntsgabalus vasarniekiem. 1844. gadā trīs reizes nedēļā no Rīgas uz Dubultiem sāka kursēt tvaikonis "Unitij" un 1847. gadā arī tvaikonis "Ranger" ar pieturas vietu Bulduros. 1875. gadā uz Bulduru muižas zemes bija uzceltas apmēram 400 vasarnīcas. Pēc 1874. gada Bulduru muižas 2. meža iecirknī izveidoto vasarnīcu koloniju sāka dēvēt par Edinburgu (Dzintariem), 3. meža iecirknī pie Buļļu muižas robežas izveidojusos koloniju par Buļļu galu, kurpretī attālākajā 6. meža iecirknī uzbūvētās vasarnīcas par "Ameriku" un 7. meža iecirknī uzbūvētās vasarnīcas par "Austrāliju". Bulduros pa vasarām tradicionāli apmetās Rīgas vācbaltu patriciešu ģimenes.
Reizē ar Rīgas-Tukuma dzelzceļa atklāšanu 1877. gadā izveidoja Bulduru dzelzceļa staciju. 1887. gadā pie Bulduru peldu biedrības nodibināja baznīcas celšanas komisiju, kas ar ziedojumu palīdzību līdz 1889. gadam pēc arhitekta H. Hilbiga projekta uzcēla Bulduru baznīcu, ko dēvēja par "meža kapellu". Pirmā Bulduru viesnīca bija Bulavskas viesnīca, ko pēc 1907. gada ugunsgrēka atjaunoja. 1910. gadā bijušajā Bulduru muižā izveidoja Bulduru dārzkopības vidusskola, kas bija pirmā dārzkopības mācību iestāde Latvijā.
Pirmā pasaules kara laikā krievu armija 1917. gada rudenī atkāpjoties uzspridzināja Bulduru dzelzceļa tiltu. Latvijas brīvības cīņu laikā Latvijas armijas 9. Rēzeknes pulks 1919. gada 3.-8. novembra kaujās pie Bulduru tilta uzvarēja Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas 1. plastunu pulku un ieņēma tagadējo Jūrmalas austrumu daļu līdz Dubultu šaurumam.
1920. gada 2. martā Latvijas valdība Buldurus iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā, no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim Bulduru viesnīcā notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Somijas sarunas (Bulduru konference), kuru mērķis bija izveidot Baltijas valstu savienību. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā Bulduri bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. Kopš 1959. gada 11. novembra tie atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā.
Seni attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bulduru dzelzceļa tilts un laivu piestātne (ap 1900)
-
Izvērstais tilts un upju kuģis Bulduru piestātnē (pirms 1914)
-
Bulduru viesnīcas pagalms (pirms 1914)
-
Meža prospekts (pirms 1914)
-
Lielais prospekts Bulduros (ap 1900)
-
Lielais prospekts
-
Bulduru pludmale ar sauļošanās krēsliem (pirms Pirmā pasaules kara)
-
Bulduru luterāņu baznīca ("meža kapella")
Līvu akvaparks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdens atrakciju parks, kurā ir 10 ūdens atrakcijas: niršanas atrakcija Selga dive, atrakcija Viļņu baseins, kā arī 8 dažādas krāsas caurules, kas atšķiras gan ar pārvietošanās ātrumu, gan caurulē izmantojamo peldlīdzekli. Ir arī pirtis un saunas, bārs baseina malā un kafejnīca. Gadā šo objektu apmeklē aptuveni 500 000 cilvēku.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Valija Veščunas-Jansone (1902-1990), latviešu advokāte. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
- ↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 30 -31 lpp.
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 51.lpp