Bulduru luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°58′51″N 23°50′19″E / 56.98088511600397°N 23.83874416351318°E / 56.98088511600397; 23.83874416351318 Bulduru evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Bulduros, Jūrmalā.

Pēc Otrā pasaules kara baznīcā iekārtoja kinofotodokumentu arhīvu, radikāli izmainot ēkas interjeru. 1998. gadā sāka baznīcas atjaunošanu un tajā atkal svētdienās notiek dievkalpojumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulduru luterāņu baznīca pirms Pirmā pasaules kara.

19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Bulduros, 1887. gadā pie Bulduru peldu biedrības nodibināja baznīcas celšanas komisiju, kas ar ziedojumu palīdzību līdz 1889. gadam pēc arhitekta H. Hilbiga projekta uzcēla Bulduru baznīcu, ko sākotnēji dēvēja par "meža kapellu". Būvdarbus veica vietējie būvnieki no Majoriem. Meža kapela tika iesvētīta 1889. gada 29. jūnijā. 1894. gadā nolēma baznīcu paplašināt, uzceļot staltu torni un paplašinot priekštelpas. Darbu veica mūrnieku meistars Radziņš. 1890. gadā baznīcu aprīkoja ar Valkera firmas ērģelēm. Vasaras svētdienu dievkalpojumi notika latviešu un vācu valodās.

Pirmā pasaules kara baznīca necieta, pēc kara beigām dievkalpojumus meža baznīcā atkal atjaunoja. 1930. gada sākumā Bulduru baznīcu pievienoja Dubultu evaņģēliski luteriskajai draudzei, par mācītāju kalpoja Mārtiņš Eihe. Ar Kristapa Morberga testamenta legāta palīdzību draudze izlaboja baznīcas jumtu, ierīkoja elektrisko instalāciju un apkuri, lai dievkalpojumus bez traucējumiem varētu noturēt arī ziemā. Kad 1934. gadā mira ilggadīgais Bulduru baznīcas pārzinis J. Putniņš, viņa mantinieki pēc nelaiķa vēlējuma ierīkoja baznīcas lielajā svečturī elektrisko instalāciju. 1937. gadā baznīcas padome nolēma pēc Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekta Viktora Mellenberga projekta uzcelt piebūvi blakus telpām, pārsegt jumta segumu, izvest nepieciešamos krāsošanas darbus un iztīrīt un paplašināt ērģeles. Virs altāra telpas puslokā izveidoja uzrakstu ”Dievs ir mīlestība”.

Pēc Otrā pasaules kara baznīcu atsavināja. No 1953. gada līdz 1992. gadam ēkā atradās Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Zāles telpu sadalīja ar ķieģeļu starpsienām, altāra telpu pilnīgi aizmūrēja ar ķieģeļiem un izraka bedri apkures katla novietošanai. Vidus prospekta dominantei Bulduru baznīcai priekšā aizbūvēja lielu sanatorijas ēku. Altāra glezna “ Kristus staigā pa ūdens virsu" tika glabāta Ķemeru luterāņu baznīcā, kur tā pazudusi pirms 1990. gada.

1991. gada sākumā notika Bulduru evaņģeliski luteriskās draudzes dibināšanas sapulce. 1994. gadā Dubultu evaņģeliski luteriskajai draudzei nostiprināja īpašuma tiesības uz Bulduru baznīcu un tai pieguļošo zemes gabalu. 1996. gadā gandrīz visa draudze pievienojās ārpus Latvijas evaņģeliski luteriskajai baznīcai. 1996. gada 23.oktobrī ar LELB Konsistorijas lēmumu atjaunoja Bulduru evaņģēliski luterisko draudzi. Palīgmācītājs Guntis Dišlers un Latvijas kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane pulcēja atlikušo draudzi uz dievkalpojumiem kristīgās akadēmijas telpās (Diakonijas institūta kapellā) Bulduru prospektā 23. 1998. gadā draudze atgriezās Bulduru baznīcā. 1999. gadā draudzes priekšnieka Jura Mušperta vadībā SIA “SBAU” no Majoriem demontēja arhīva telpas un baznīca no jauna atguva lielo zāli kā vienotu telpu. 2001. gadā ar Dubultu draudzi parakstīja patapinājuma līgumu, kas Bulduru draudzei uz neierobežotu laiku deva juridiskas tiesības lietot Bulduru baznīcu un tās zemi.

2004. gadā no Ķemeru baznīcas pārveda 8 baznīcas solus un ieguva jaunu baznīcas zvanu. 2006. gadā ierīkoja jaunu altāri, kas izgatavots Rīgas amatniecības vidusskolā. 2010.-2011. gadā no Ķemeru luteriskās baznīcas pārvietoja un samontēja ērģeles.[1]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rīgas arhitekta Hermaņa Hilbiga (1860–1939) projekta baznīca tika uzbūvēta kā ķieģeļu mūra neapmestu vienjoma ēka historisma neorenesanses arhitektūras formās vasarā atbraukušo kūrviesu apkalpošanai.

1889. gadā pabeigtā mūra baznīcas ēka bija 76 pēdas gara un 39 pēdas plata ar 77 pēdu augstu torni un tajā bija 204 sēdvietas. 1896. gadā baznīcu pārbūvēja un piebūvēja augstāku torni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]