Butovas masu kapi

Vikipēdijas lapa

Butovas masu kapi jeb Butovas poligons (krievu: Бу́товский полиго́н) ir masu slepkavību vieta netālu no Drožinas (Дрожжино) ciema Maskavas apgabalā, kas ierīkota Lielā terora laikā un izmantota PSRS politisko ieslodzīto nogalināšanai. Līdz pat 1995. gadam beigām ar dzeloņstiepļi žogu apjoztais nāves lauks kā VDK "specobjekts" tika apsargāts, vēlāk nodots Krievijas Pareizticīgo baznīcas rīcībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamēr represiju vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās Maskavas kapsētās. Maskavas NKVD galvenās ēkas, Lubjankas laukumā, pagrabā nošautos kremēja un sabēra kopējā kapā Dmitrija Donskoja klostera kapsētas teritorijā. Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas NKVD poligonu Butovā un bijušā NKVD priekšnieka Jagodas vasarnīcas teritoriju NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka".[1]

Pirmās masu slepkavības Butovas šautuvē veiktas 1937. gada 8. augustā, atšķirībā no Komunarkas masu kapiem, kur tika "likvidēti" PSRS nomenklatūras darbinieki un ārzemnieki, šeit nogalināja vienkāršos iedzīvotājus, arī 935 garīdzniekus. Pēc 1997.—2003. gadā apkopotajām Maskavas valdības pastāvīgās starpresoru komisijas politisko represiju upuru tiesību atjaunošanai ziņām līdz 1938. gada 19. oktobrim šeit nošauti 20 765 cilvēki[2] Par vēlākajiem notikumiem nav pieejami dokumentāli pierādījumi. VDK sāka izsniegt noslepkavoto radiniekiem izziņas par patiesajiem nošaušanas datumiem tikai 1989. gadā.

Visvairāk slepkavību pastrādāja 1938. gada februārī pēc PSKP CK politbiroja lēmuma palielināt Maskavas apgabala "nošaujamo kvotu" par 4000 cilvēkiem.[3] Tā 1938. gada 28. februārī nošāva 562 cilvēkus.

Zināms, ka Butovas masu kapos apbedīti šeit nošautie mākslinieki Aleksandrs Drēviņš, Gustavs Klucis, Marija Leiko un citi latviešu teātra "Skatuve" aktieri un režisori, izdevniecības "Prometejs" darbinieki, kopā 1328 latvieši.[4][5]

Piemiņas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus Perestroikas laikā veica politisko represēto nevalstiskās organizācijas, tai skaitā biedrība "Memoriāls", Maskavas žurnālisti un citi entuziasti. Mūsdienās masu kapsēta brīvdienās atvērta apmeklētajiem un uz viena no apbedījumiem uzcelts liels krusts Krievu baznīcas jaunmocekļu piemiņai. 2007. gadā uzcelta Krievijas Jaunmocekļu baznīca Butovā.[6][7]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 3. augustā.
  2. Серия «Бутовский полигон. 1937—1938. Книга памяти жертв политических репрессий. Вып. 1-7», М., 1997—2003 г. г. Издание общества «Мемориал»
  3. Постановление политбюро ЦК ВКП(б) «об антисоветских элементах»
  4. «Juris Ekšteins. Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. martā. Skatīts: 2012. gada 3. augustā.
  5. Nošauto saraksti pa dienām no interneta datubāzes База данных "ЖЕРТВЫ МАССОВОГО ТЕРРОРА, расстрелянные на Бутовском полигоне НКВД в 1937-1938 гг." (krieviski)
  6. Речь Высокопреосвященнейшего митрополита Лавра на Великом освящении храма в Бутове
  7. Предстоятель совершил Великое освящение храма-памятника в Бутово (krieviski)

Koordinātas: 55°32′00″N 37°35′39″E / 55.53333°N 37.59417°E / 55.53333; 37.59417