Memoriāls (organizācija)

Vikipēdijas lapa
Starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizsardzības un labdarības biedrība „Memoriāls”
Международное историко-просветительское, правозащитное и благотворительное общество «Мемориал»
Logo of International Memorial.svg
Izveidots 1989. gada 28. janvārī
Dibinātājs Ļevs Ponomjarovs
Andrejs Saharovs
Likvidēts 2021. gada 28. decembrī
Tips Bezpeļņas organizācija
nevalstiskā organizācija
Mērķis PSRS politsko represiju izpēte un cilvēktiesību aizstāvība
Galvenā mītne Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
valdes priekšsēdis
Valsts karogs: Krievija Jans Račinskis (Ян Рачинский)
Tīmekļa vietne www.memo.ru memohrc.org

Starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „Memoriāls” (krievu: Международное историко-просветительское, правозащитное и благотворительное общество «Мемориал») bija 1989. gadā dibināta bezpeļņas nevalstiskā organizācija, kas nodarbojās ar PSRS politisko represiju izpēti un cilvēktiesību aizstāvību Krievijā un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. To veidoja divas juridiskas vienības — „Starptautiskais memoriāls” un cilvēktiesību centrs „Memoriāls”.

2022. gadā organizācijai piešķīra Nobela miera prēmiju (kopā ar Ukrainas cilvēktiesību organizāciju "Pilsonisko brīvību centrs" un Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvi Alesu Beļacki).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācijas pirmsākumi meklējami 1987. gadā Maskavā dibinātajā iniciatīvas grupā „Par represiju upuru piemiņas iemūžināšanu”, kurai līdzīgas grupas drīz vien sāka parādīties arī citās pilsētās. Par organizāciju padomes pirmo priekšsēdi kļuva Andrejs Saharovs. 1989. gada janvārī dibināšanas kongresā tika izveidota Vissavienības biedrība, kuras organizācijas gada laikā tika izveidotas Padomju Savienības lielākajās pilsētas un ārvalstīs.

2004. gadā „Memoriāls” izdeva kompaktdisku komplektu „PSRS politiskā terora upuri”, kurā apkopota informācija par 1,34 miljoniem PSRS represēto.[2] 2009. gadā organizācija saņēma Eiropas Savienības Saharova balvu.[3] 2014. gadā pēc Krimas okupācijas „Memoriāls” Krievijas veiktās darbības pret Ukrainu nosauca par „agresiju”, bet 2015. gadā izdeva grāmatu „Noslepkavoti Katiņā” par Katiņas slaktiņu.[2] Tajā pašā gadā Krievijas Tieslietu ministrija pieprasīja Cilvēktiesību centra „Memoriāls” likvidēšanu, bet Krievijas Augstākā tiesa prasību noraidīja.[4]

2016. gadā par tās izteikto kritiku Krievijas varasiestādēm, likumiem un Krievijas agresijai Austrumukrainā, Tieslietu ministrija organizāciju iekļāva „ārvalstu aģentu” sarakstā.[5] 2021. gada 28. decembrī Krievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības „Starptautisko memoriālu” likvidēja, pamatojoties uz to, ka tas radot „melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti”, kā arī „attaisno un reabilitē nacistu noziedzniekus".[6] Dienu vēlāk Maskavas pilsētas tiesa likvidēja arī cilvēktiesību centru „Memoriāls”.[7][8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Nobel Peace Prize 2022». Nobel Foundation. Skatīts: 09 October 2022.
  2. 2,0 2,1 Kārlis Seržants. «Putina Krievijā vēsturiskā patiesība ārpus likuma». jauns.lv, 2021. gada 20. decembris. Skatīts: 2022. gada 10. janvārī.
  3. "Saharova balvu saņems Krievijas organizācija Memoriāls". Diena. 2009. gada 22. oktobris. Atjaunināts: 2022. gada 10. janvārī.
  4. "Krievijas Augstākā tiesa noraida prasību likvidēt “Memoriālu”". Ir. 2015. gada 28. janvāris. Atjaunināts: 2022. gada 10. janvārī.
  5. "Krievijas Tieslietu ministrija “Memoriālu” atzīst par “ārvalstu aģentu”". Latvijas Avīze. 2016. gada 4. oktobris. Atjaunināts: 2022. gada 10. janvārī.
  6. Uģis Lībietis, Anna Ūdre. «Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību organizācijas «Memoriāls» likvidēšanu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 28. decembris. Skatīts: 2022. gada 10. janvārī.
  7. Rihards Plūme, Gints Amoliņš. «Krievijas tiesa likvidē arī cilvēktiesību centru «Memoriāls»». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 29. decembris. Skatīts: 2022. gada 10. janvārī.
  8. "Maskavas tiesa likvidē cilvēktiesību centru “Memoriāls”". Latvijas Avīze. 2021. gada 29. decembris. Atjaunināts: 2022. gada 10. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]