Cehšteins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija.

Cehšteins (vācu: Zechstein — 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi. Tas veidojies vairāku miljonu gadu garumā Pangejas superkontinenta ziemeļdaļā seklas epikontinentālas jūras dibenā pirms apmēram 257—251 miljoniem gadu.

Jaunāku ģeoloģisku slāņu apsegts, tas mūsdienās atrodas Ziemeļjūras, Anglijas, Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas teritorijas pamatnē. Ar pasaules okeānu vāji savienotās, samērā seklās cehšteina jūras ūdeņi uz permas laikmeta beigām bija pakļauti stipram arīdā laikmeta iespaidam un sāka arvien stiprāk izgarot. Radās spēcīgi sālsnogulumi, augšējā cehšteina slānī pirmais izkrita visgrūtāk šķīstošais anhidrīts, tad sekoja akmeņsāls un beidzot kālija sāļi (karnalīts, silvīns, kīzerīts, kainīts). Vidējā cehšteina sastāvā ir dolomīts, anhidrīts, ģipsis. Apakšējā cehšteina sastāvā ir kaļķi, vara šīferis.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cehšteina nogulumi sastopami šaurā joslā Kurzemes dienvidos, kur atradās senās Cehšteina jūras ziemeļaustrumu krasta līnija. Josla sākas pie Paplakas, stiepjas pāri Nīgrandei, atsedzas Ventas krastos, aizķer Saldus un Vecauces apkārtni un uz dienvidiem turpinās Lietuvas teritorijā. Maksimālais biezums ir ap 27 metriem. Stratigrāfiski Kurzemes cehšteins pieder apakšējam cehšteinam un ir vecāks par Vācijas cehšteinkaļķiem. Tajā atrastas vairākas fosilijas, kā pārakmeņojušās gliemenes, arī kādas haizivju sugas zobs. Prāvākie kaļķu cepļi bija Vītiņmuižā un Nīgrandē, kas pirms Pirmā pasaules kara ražoja katrs ap 100 000 pudu kaļķu gadā.[2] Kopš 1938. gada Brocēnos perma kaļķakmens tiek izmantots cementa ražošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3438.—3440. sleja.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3440.—3443. sleja.