Citrons
| Īstais citronkoks Citrus limon | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ziepjkoku rinda (Sapindales) |
| Dzimta | Rūtu dzimta (Rutaceae) |
| Apakšdzimta | Citrusaugu apakšdzimta (Citroideae) |
| Cilts | Citrusaugu cilts (Citreae) |
| Ģints | Citrusaugi (Citrus) |
| Suga | Īstais citronkoks (C. limon) |
| Izcelsmes vieta | |
| Dienvidaustrumāzija[1] | |
 Īstais citronkoks Vikikrātuvē | |
Īstais citronkoks[2] (Citrus limon) ir neliels mūžzaļš rūtu dzimtas citrusaugs, kura sākotnējā dzimtene ir Dienvidaustrumāzija vai, iespējams, Indijas ziemeļi.[1] Par citronu sauc šī koka augli, kas ir iegareni, ovāli un parasti dzeltenā krāsā.
Citronkoki izaugi līdz 4,5-6 metru augstumam, ja netiek atzaroti. Lapu garums ir aptuveni 10 cm.[1] Ziedi ir baltā krāsā. Augļa izmēri ir no 7,5 līdz 12,5 cm gari.[1] Pēc iesēšanas citronkokam pirmais auglis izveidojas pēc 10—11 gadiem.
Audzēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Citroni tiek audzēti gandrīz visās tropu un subtropu zemēs. Visvairāk citroni 2009. gadā tika ievākti Indijā, Meksikā, Ķīnā, Argentīnā un Brazīlijā.[3] No Eiropas valstīm visvairāk citronus iegūst Spānijā, Itālijā un Grieķijā.[3] Vidusjūras zemēs citronus sāka audzēt 11. gadsimtā, kad tos ieveda krustneši no Tuvajiem Austrumiem.
Šķirnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Citronus audzē gandrīz visā pasaulē, un biologi nevar vairs saskaitīt, cik pavisam kopā ir citronu šķirnes. Būtiskākā atšķirība starp šķirnēm ir tikai to ārējais izskats, bet pārējās pazīmes — uzturvērtība un saimnieciskā nozīme — tikpat kā ir nemainīgas. Atšķirībām starp dažādu citronu šķirņu garšām nav liela nozīme, jo tos salīdzinoši reti lieto uzturā svaigā veidā.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Citronus visā pasaulē izmanto galvenokārt kulinārijā, bet tikpat labi var izmantot arī skaistumkopšanā un rūpniecībā, piemēram, ziepju ražošanā kā smaržvielu. No augļa iegūst sulu, bet arī tā mīkstā daļa un miza tiek izmantoti ēdienu pagatavošanā. Citronsulā ir aptuveni 5% citronskābes, kura piešķir citronam skābenu garšu un pH skaitli palielina no 2 uz 3. Citronsulu kā skābi bieži vien izmanto arī zinātniskos eksperimentos izglītības nolūkā, jo tā ir arī salīdzinoši lēti iegūstama. Citronos C vitamīns ir 51 mg uz 100 g, kas ir aptuveni tikpat, cik apelsīnos un citos citrusaugļos.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Citrons.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|