Džordžs III

Džordžs III; George III
	Lielbritānijas un Īrijas karalis, vēlāk Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes un Hannoveres karalis
	Amatā; 1760. gada 25. oktobrī — 1820. gada 29. janvārī; (kronēšana 1761. gada 22. septembrī)
Priekštecis	Džordžs II
Pēctecis	Džordžs IV
Dzimšanas dati	1738. gada 4. jūnijā; Norfolku pils, Londona, Lielbritānijas Karaliste; (tagad Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1820. gada 29. janvārī; Vindzoras pils, Londona, Apvienotā Karaliste
Dinastija	Hannoveres dinastija
Tēvs	Velsas princis Frederiks
Māte	Ansbahas Karolīne
Dzīvesbiedrs(-e)	Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote
Bērni	15 bērni, to skaitā karalis Džordžs IV, Jorkas hercogs Frederiks, karalis Viljams IV, Lielbritānijas Šarlote, Kentas hercogs Edvards, Lielbritānijas Augusta Sofija, Lielbritānijas Elizabete, karalis Ernsts Augusts I, Saseksas hercogs Augusts Frederiks, Kembridžas hercogs Ādolfs Frederiks, Glosteras hercogiene Marija, Lielbritānijas Sofija, Lielbritānijas Amālija
Reliģija	anglikānisms
Paraksts

Džordžs III (angļu: George William Frederick of Hanover; dzimis 1738. gada 4. jūnijā, miris 1820. gada 29. janvārī) bija Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis no 1760. gada 25. oktobra, līdz šīs divas valstis apvienojās 1801. gada 1. janvārī. Pēc apvienošanas viņš līdz savai nāves dienai bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis. Viņš vienlaicīgi bija arī Braunšveigas-Līneburgas hercogs un Hannoveres kūrfirsts Svētās Romas impērijas sastāvā, bet 1814. gada 12. oktobrī kļuva par Hannoveres karali.

Dzīvesgājums

Džordžs III bija trešais Lielbritānijas monarhs no Hannoveres dinastijas, bet atšķirībā no abiem priekšgājējiem, viņš bija dzimis Lielbritānijā un runāja angļu valodā kā savā dzimtajā valodā.^[1] Savas garās dzīves laikā Džordžs III nekad neviesojās Hannoverē.^[2]

Džordža III valdīšanas laikā norisinājās vairāki kari, kuros iesaistījās arī Apvienotā Karaliste. Lielākā daļa no tiem norisinājās Eiropā, bet daļa notika arī Āfrikā, Amerikā un Āzijā. Viņa valdīšanas sākumā Lielbritānija Septiņgadu karā sakāva Franciju un kļuva par dominējošo Eiropas spēku Ziemeļamerikā un Indijā. Tomēr daudzas kolonijas Amerikā tika zaudētas pēc Amerikāņu neatkarības kara, kad radās Amerikas Savienotās Valstis. Karu sērija pret revolucionāro un Napoleona Franciju vairāk nekā divdesmit gadu laikā beidzās ar Napoleona sakāvi 1815. gadā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Biogrāfija un dokumenti (angliski)

Atsauces un piezīmes

↑ (angliski) The Royal Household. «George III». Official website of the British Monarchy. Skatīts: 2009-03-03.
↑ Brooke, John (1972). King George III London: Constable. ISBN 0-09-456110-9, p.314;
Fraser, Antonia (1975). The Lives of the Kings and Queen of England. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76911-1, p.277

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs III

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Hannoveres dinastijas valdnieks
Priekštecis: Džordžs II	Lielbritānijas karalis 1760.-1820.	Pēctecis: Džordžs IV

[rh-1] (angliski) The Royal Household. «George III». Official website of the British Monarchy. Skatīts: 2009-03-03.

[2] Brooke, John (1972). King George III London: Constable. ISBN 0-09-456110-9, p.314;
Fraser, Antonia (1975). The Lives of the Kings and Queen of England. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76911-1, p.277

[1]

[2]