Darba svētki
- Šis raksts ir par Darba svētkiem 1. maijā. Par Darba svētkiem Amerikas Savienotajās Valstīs skatīt rakstu Darba svētki (ASV).
| Darba svētki | |
|---|---|
.jpg) | |
| Oficiālais nosaukums | Latvijā - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena |
| Citi nosaukumi |
Darba svētki Pirmais maijs |
| Atzīmēšana | gājieni, demonstrācijas |
| Datums |
1. maijs (dažās valstīs Darba svētki citos datumos) |
| Biežums | katru gadu |
Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti. Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu (Haymarket massacre) Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, un vairāki cilvēki gāja bojā.
Lai gan pašlaik Darba svētkus atzīmē lielākajā daļā valstu, Aukstā kara laikā tos īpaši svinēja komunistiskajās valstīs. Arī pašlaik komunistiskajās valstīs, piemēram, Kubā, Ķīnā un Ziemeļkorejā 1. maijā notiek vērienīgas valsts atbalstītas svinības.
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919. gada 1. maijā Rīgā un daudzviet citur LSPR kontrolētajā teritorijā notika grandiozas Darba svētku svinības, kuru organizēšanai Stučkas valdība piešķīra 5 miljonu rubļu. Svētku organizēšanas komisiju vadīja rakstnieks Andrejs Upīts, Komunāru laukumā uzbūvēja “Darba simbolu” (autori Romans Suta un Oto Skulme) – 15 metru augstu finiera piramīdu, ko plašā lokā apjoza 20 koka obeliski.[1]
1920. gada 29. aprīlī 1. maiju pasludināja par svinamu dienu,[2] bet to svinēja kā Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. 1935. gada 8. oktobrī 1. maiju svītroja no svinamo dienu saraksta.[3] Tā vietā valdība dažādos vasaras datumos sāka rīkot Darba svētkus.[4]
1941. gadā 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu ar nosaukumu — Starptautiskā proletariāta solidaritātes diena. Vācu okupācijas laikā to sauca par Darba svētkiem. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas atgriezās 1941. gada nosaukums, aizstājot "proletariāta" ar "darbaļaužu".
1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu — Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena[5]. Šis likums spēkā arī tagad.
Kopš 2004. gada 1. maijā atzīmējam arī Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Darba svētki citos datumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažās valstīs Darba svētkus atzīmē citās dienās, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Īrijā Darba svētki tiek svinēti pirmajā maija pirmdienā, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā, Austrālijā un Jaunzēlandē tos svin citos mēnešos. Lielākajā daļā valstu Darba svētki ir brīvdiena, dažās valstīs 1. maijs ir brīvdiena citu svētku dēļ.
Darba svētki Amerikas Savienotajās Valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amerikas Savienotajās Valstīs Darba svētki tiek svinēti katra gada septembra pirmajā pirmdienā. Šajā dienā ir brīvdiena. Sestdienu un svētdienu pirms svētkiem sauc par Darba svētku nedēļas nogali.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Darba svētki" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
- ↑ Kā pirms 100 gadiem 1. maiju svinēja Stučkas Padomju Latvijā lsm.lv 2019. gada 1. maijā
- ↑ Valdības Vēstnesis Nr. 97. «Paziņojums», 29.04.1920.
- ↑ Brīvā Zeme Nr. 230. «Ministru kabinets», 09.10.1935.
- ↑ Jaunākās Ziņas Nr. 160. «Aicinājums tirgotajiem un rūpniekiem atbalstīt darba svētkus.», 21.07.1937.
- ↑ LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS. «Par svētku un atceres dienām», 03.10.1990.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Darba svētki.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|