Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva. Tulkoja latviski Augusta Bēbeļa "Sieviete un sociālisms", Frīdriha Engelsa "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni".[1]
Dzimusi 1870. gada 27. augustāKalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828–1891) un viņa sievas Dārtas (ap 1828–1899) ģimenē. Viņas tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Doras bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Randenes, Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižās. Pēc tēva nāves 1891. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu pie vecākā brāļa Jāņa.
Studēja Cīrihes un Monpeljē universitātē (1892-1897), piedalījās II Internacionāles kongresā Cīrihē (1893). Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Jaunās strāvas laikrakstā "Dienas Lapa" (1897). Apprecējās ar Pēteri Stučku.
Pēc jaunstrāvnieku arestiem un notiesāšanas 1899. gadā kopā ar P. Stučku dzīvoja Vitebskā, vēlāk izsūtījumā Slobodskā. Pēc vīra atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903-1906), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā.
No 1907. gada dzīvoja Pēterburgā.
Kad 1919. gadā viņas vīrs P. Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju, dzīvoja Rīgā, pēc tam Rēzeknē. No 1920. gada dzīvoja Maskavā, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Rīgā.
