Pāriet uz saturu

Dzērbenes—Drustu draudzes novads

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dzērbenes draudze)
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798).
Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).
Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

DzērbenesDrustu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Serben-Drostenhof) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes par 2800 Rīgas mārkām.[1] Savukārt 1439. gadā arhibīskaps Henings Šarpenbergs Dzērbenes pilsnovadā savam vasalim Ansim Rennem izlēņoja Taurenes sētu. Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks Dzērbenes pili (Зербен) nodedzināja. Nopostīto pili vairs neatjaunoja. Senākā Dzērbenes luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā, Zviedru Vidzemes laikā 1652. gadā uzcelta jauna koka baznīca, bet 1776. gadā mūra baznīca. Tagadējā Dzērbenes baznīca celta no 1840. līdz 1842. gadam būvmeistara Mārča Sāruma vadībā. Drustu luterāņu baznīca uzcelta 1616. gadā, nodedzināta Lielā Ziemeļu kara laikā. 1750. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1782. gadā baznīca minēta kā Dzērbenes baznīcas filiāle. No 1835. līdz 1837. gadam būvmeistara Mārča Sāruma vadībā uzcēla tagadējo baznīcu.

Dzērbenes—Drustu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]

Dzērbenes luterāņu baznīca (2008).
Drustu luterāņu baznīca (2008).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. — 47 lpp.
  2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 259–260. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
  3. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 163–165. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.