Dņepra
| Dņepra | |
|---|---|
| krievu: Днепр | |
| baltkrievu: Дняпро | |
| ukraiņu: Днiпро | |
.jpg) | |
 | |
| Izteka | Valdaja augstiene, Smoļenskas apgabals, Krievija |
| Ieteka | Dņepras limāns, Melnā jūra |
| Baseina valstis | |
| Garums | 2201 km |
| Iztekas augstums | 220 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 1670 m³/s (pie ietekas Hersonā) |
| Baseina platība | 516 300 km² |
| Galvenās pietekas | Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva, Sula |
 Dņepra Vikikrātuvē
| |
Dņepra (ukraiņu: Днiпро, baltkrievu: Дняпро, krievu: Днепр) ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas. Upes garums ir 2201 km. Tās izteka atrodas Valdaja augstienē. Dņepra plūst caur Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, bet ietek Dņepras limānā (Melnajā jūrā). Lielākās Dņepras pietekas ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula. Lielākās pilsētas upes krastos ir Smoļenska, Orša, Mogiļeva, Kijiva, Čerkasi, Kamjanske, Dņipro, Zaporižja un Hersona. Dņepra grīvā veido deltu, kur tā sadalās aptuveni 230 mazākās attekās. Dņepra tiek izmantota kā ūdensceļš un ir kuģojama līdz Dorogobužas pilsētai Krievijā. Dņepras—Bugas kanāls to savieno ar Bugas upi.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dņepras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas *Dānu Apara ("Tēvu upe") vai skitu valodas *Dānu Apr ("Dziļā upe"). Jau Senajos laikos tā bija svarīgs ūdensceļš, ko grieķu kolonisti sauca par Boristēnu (grieķu: Βορυσθένης), bet latīniski sauca par Danaparis. Vikingu laikos tā kalpoja kā ceļš no varjagiem uz grieķiem.
Upes gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dņepra sākas Valdaja augstienē, augšgalā tā tek zemos krastos pa paugurainu, sīkpurvainu, vairāk vai mazāk mežainu apvidu; sniedzas platumā līdz 30, dziļumā līdz 6 metriem. Starp Dorogobužas un Oršas pilsētām upes krasti kļūst augstāki un akmeņaināki, gultne līkumaina. Tālāk tā ieplūst Baltkrievijas zemajā, purvainajā un mežainajā līdzenumā, uzņem lielākās pietekas un paliek par prāvu, satiksmei noderīgu upi.
Ukrainā meži Dņepras krastos pamazām izklīst mežastepē un upe plūst pa auglīgu zemkopības klajumu. Kreisais krasts pieplok zemā līdzenumā, kas pavasaros tālu pārplūst. Toties labais krasts pieņemas augstumā, uz tā atrodas Kijiva. Lejpus Kijivai Dņepra sadalās vairākās līdztekās, kas apskalo daudzas salas. Vietām izceļas granīta sliekšņi, tie tomēr nesniedzas visā upes platumā un kuģniecību netraucē.
Līdz Dņipro HES uzbūvēšanai posmā Dņipro — Zaporižja upe lauzās šķērsām cauri Ukrainas granīta horstam, straumei ceļu aizsprostoja klinšu salas, zemūdens akmeņi un sliekšņi. Hidroelektrostacijas celtniecības laikā (1927–1932) krāces applūdināja. Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija atkāpjoties sagrāva Dņepras HES aizsprostu, bet pēc kara to atjaunoja. Lejpus Zaporižjai upes plūdums ir rāms un tā sadalās līdztekās un pa sešām attekām ieplūst Melnās jūras Dņepras-Bugas limānā.[2]
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dņeprai ir 21 par 100 km garāka pieteka. Lielākās no tām ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula.
| Kreisā krasta pietekas | Labā krasta pietekas |
|---|---|
Ūdenskrātuves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz Dņepras ir izveidotas vairākas ūdenskrātuves — Dņepras ūdenskrātuve, Kahovkas ūdenskrātuve, Kamjanskas ūdenskrātuve (līdz 2017. gadam zināma kā Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuve), Kaņivas ūdenskrātuve, Kijivas ūdenskrātuve un Kremenčukas ūdenskrātuve.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 175. lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5610. sleja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņepra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|