Rēzeknes lidlauks
| Rēzeknes lidlauks | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Rēzeknes lidlauka skrejceļš 05 | |||||||
| IATA: nav – ICAO: EVNA | |||||||
  Rēzeknes lidlauks | |||||||
| Pamatinformācija | |||||||
| Tips | Militārā | ||||||
| Īpašnieks | Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija | ||||||
| Atrašanās vieta | Kuciņi Rēzeknes novads, Latvija | ||||||
| Augstums vjl | 502 ft / 153 m | ||||||
| Koordinātas | 56°33′23″N 27°12′47″E / 56.55639°N 27.21306°EKoordinātas: 56°33′23″N 27°12′47″E / 56.55639°N 27.21306°E | ||||||
| Skrejceļi | |||||||
| |||||||
Rēzeknes lidlauks ir nesertificēts lidlauks Rēzeknes novadā. Izvietojies Audriņu pagastā Kuciņos uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes 10 km no pilsētas centra. Lidlaukam ir viens 1300 m garš un 40 m plats asfaltbetona seguma skrejceļš. Lidlauka īpašnieks ir Aizsardzības ministrija.[1] Pie lidlauka atrodas NATO pretgaisa aizsardzības radars TPS-117, kas spēj kontrolēt gaisa telpu 450 kilometru rādiusā un 30 kilometru augstumā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rēzeknes lidlauks izveidots Pirmā pasaules kara laikā. Latgales atbrīvošanas kauju laikā 1920. gada janvārī to izmantoja Sarkanās armijas gaisa spēki. Pēc lidlauka ieņemšanas 1920. gada aprīlī lidlaukā bija stacionētas britu kaujas lidmašīnas Sopwith Strutter un Sopwith Camel.[2]
Pēc Latvijas okupācijas līdz 1960. gadam tas bija PSRS karaspēka militārais lidlauks,[3][4][5] Lidlauks vēlāk pārvērtās par civilo lidostu, kas 1960. gados piedāvāja tikai 40 minūšu garos reisus Rēzekne-Rīga; tās darbība tika pārtraukta 1970. gados.[6][7]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā Rēzeknes lidlauks tika saglabāts valsts īpašumā un nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. 2001. gadā Latvijas valdība parakstīja līgumu ar ASV firmu Lockheed Martin par NATO prasībām atbilstoša astoņus miljonus latu vērta radara iegādi. Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotāji pret radara uzstādīšanu Audriņu pagastā savāca aptuveni 17 tūkstošus parakstu. Tālas darbības trīsdimensiju radars TPS-117 2004. gadā tomēr tika uzstādīts. Audriņu pagastam un blakus esošajiem vēl sešiem pagastiem Aizsardzības ministrija samaksāja kompensāciju ap 140 000 latu apmērā, kas ieguldīti feldšerpunktu iekārtu iegādei un veselības monitoringam.[6]
2009. gadā tika saņemts pieteikums privatizēt zemesgrāmatā uz Aizsardzības ministrijas vārda reģistrēto lidlauku. Ministru kabineta izveidotā komiteja nolēma, ka Rēzeknes lidlauks netiks nodots privatizācijai.[8] No lidlauka iespējami panorāmas lidojumi grupām un individuāli virs Rēzeknes, Latgales ezeriem, kā arī iespēja skatīt ES robežu no putna lidojuma.[9]
Aviokompānijas un galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šobrīd (2015) regulāri lidojumi netiek veikti.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Par Latvijas Republikas lidlauku aizsardzību, to statusu un lidojumu drošības garantēšanu
- ↑ «Abandoned & Little-Known Airfields». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. septembrī. Skatīts: 2014. gada 2. jūlijā.
- ↑ «PSRS politika Latvijā — teorija. Latvijas vēsture, 9. klase.». www.uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «Latvija PSRS sastāva». Spoki (latviešu). 2015-04-11. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ People's Republic of Gerflex (2024-04-21), Аэродром в ПАВИЛОСТЕ? Теория. Atjaunināts: 2024-05-24
- ↑ 6,0 6,1 Audriņos pierasts pie NATO radara, taču nepatika un aizvainojums saglabājies LSM.LV, 2014. gada 27. martā
- ↑ «Nezināmā vēsture: No Rīgas uz Latvijas pilsētām bijuši četri lidojumu maršruti». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-25.
- ↑ Rēzeknes lidlauku nenodos privatizācijai Madara Fridrihsone, Db, 2009. gada 14. decembrī
- ↑ Lidojumi virs Rēzeknes[novecojusi saite] 05.06.2014.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||