Eduārs Erio

Vikipēdijas lapa
Eduārs Erio
Édouard Herriot
Francijas premjerministrs
Amatā
1924. gada 15. jūnijs — 1925. gada 17. aprīlis
Prezidents Gastons Dumergs
Priekštecis Fredriks Fransuā-Marsals
Pēctecis Pols Penlevē
Amatā
1926. gada 20. jūlijs — 1926. gada 23. jūlijs
Prezidents Gastons Dumergs
Priekštecis Aristids Briāns
Pēctecis Raimons Puankarē
Amatā
1932. gada 3. jūnijs — 1932. gada 18. decembris
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Andrē Tardjē
Pēctecis Žozefs Pols-Bonkūrs

Dzimšanas dati 1872. gada 5. jūlijā
Truā, Karogs: Francija Francija
Miršanas dati 1957. gada 26. martā (84 gadu vecumā)
Senženīlavāla (Saint-Genis-Laval), Karogs: Francija Francija
Politiskā partija Radikālā partija
Profesija filologs, politiķis

Eduārs Marī Erio (franču: Édouard Marie Herriot; dzimis 1872. gada 5. jūlijā, miris 1957. gada 26. martā) bija franču politiķis. Trīskārtējs Francijas premjerministrs (1924-1925, 1926, 1932). Bijis arī Deputātu palātas prezidents (1925–1926) un Nacionālās asamblejas prezidents (1947–1954). Tāpat bija sabiedrisko darbu un transporta ministrs (1916–1917), sagādes ministrs (1916–1917), ārlietu ministrs (1924–1925, 1926, 1932), izglītības ministrs (1926–1928), valsts ministrs (1934–1936).

No 1905. gada līdz savai nāvei, izņemot laiku no 1942. līdz 1945. gadam, kad tika izsūtīts uz Vāciju par opozīciju Višī Francijai, bija Lionas pilsētas mērs (vairāk nekā 48 gadus). Atbalstīja attiecību uzlabošanu ar PSRS. Pirmā Erio valdība nodibināja diplomātiskās attiecības ar PSRS. Otrā Erio valdība veica skolas reformu. 1933. gadā bija vizītē Ukrainas PSR, atgriežoties noliedza holodomora eksistenci.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]