Ferdinands (pavadonis)

Ferdinands
	Ar 4,0 m Blanko teleskopu Serrotololo observatorijā uzņemts attēls, Ferdinands atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, D.Milisavljevičs
Atklāšanas datums	2001. gada 13. augustā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	20 901 000 km
Ekscentricitāte	0,368
Apriņķojuma periods	2823,4 d
Slīpums	169,8° (pret Urāna ekvatora plakni)
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	21 km
Redzamais spožums	25,4

Ferdinands,^[2] arī Urāns XXIV,^[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 27. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadoni pirmoreiz novēroja zinātnieku komandas M. Holmana un B. Gledmena vadībā 2001. gada 13. augustā ar 4,0 m Blanco teleskopu Serrotololo observatorijā un 21. septembrī ar 5,0 m Heila teleskopu Palomaras observatorijā.^[4] Pēc tam pavadonis vairāk nebija redzams. Atkārtoti pavadoni atkal atklāja B. Marsdens 2003. gada 24. septembrī, izpētot S. Šeparda un D. Džūita 2003. gada 29. un 30. augustā ar 8,2 m Subaru teleskopu uzņemtos attēlus.

Starptautiskā Astronomijas savienība 2003. gada 1. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2001 U 2.^[4]

2005. gada 29. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Ferdinands.^[5] Ferdinands ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.^[3]^[6]

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 21 km. Tā orbīta atrodas aiz Setebosa. Ferdinands ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 169,8° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Ferdinands nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā.