Kalibans (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Kalibans
Kalibans
Ar Heila teleskopu 1997. gadā uzņemts attēls, Kalibans atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i B.Gledmens, P.Nikolsons, J.Bērnss un Dž.Kavelārs
Atklāšanas datums 1997. gada 6. septembrī
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 7 231 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,159[1]
Apriņķojuma periods 579,7 d[1]
Slīpums 140,9° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 72 km
Redzamais spožums 22,4[1]

Kalibans,[2] arī Urāns XVI,[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir divdesmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1997. gada oktobra sākumā, B. Gledmenam izpētot 1997. gada 6. un 7. septembrī Palomaras observatorijā ar 5,0 m Heila teleskopu uzņemtos attēlus. Attēlus uzņēma un apstrādāja zinātnieku komanda, kurā bija B. Gledmens, P. Nikolsons, J. Bērnss un Dž. Kavelārs.[4] Vienlaicīgi šajos attēlos tika atklāts arī Sikoroksa.

Starptautiskā Astronomijas savienība 1997. gada 31. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1997 U 1.[4] 2000. gada augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Kalibans. Kalibans ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.[3][5]

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalibans ir otrs lielākais no neregulārajiem Urāna pavadoņiem, tā diametrs ir apmēram 72 km. Kalibana orbīta atrodas starp Francisko un Stefanu. Kalibans ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un orbīta atrodas 140,9° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Kalibans nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Kalibana orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Francisko un Stefanam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]