Pāriet uz saturu

Prospers (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Prospers
Prospers
Ar Kanādas-Francijas_Havaju teleskopu uzņemts attēls, Prospers atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, H.Šols, Ž.M.Petits
Atklāšanas datums 1999. gada 18. jūlijā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 16 256 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,445[1]
Apriņķojuma periods 1977,3 d[1]
Slīpums 152,0° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 50 km
Redzamais spožums 23,2[1]

Prospers,[2] arī Urāns XVIII,[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 26. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadoni atklāja 1999. gada 18. jūlijā B. Gledmens, Dž. Kavelārs, M. Holmans, H. Šols un Ž. M. Petits ar 3,5 m Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu Maunakea observatorijā. Vienlaicīgi tika atklāts arī Stefans un Seteboss.[4]

Starptautiskā Astronomijas savienība 1999. gada 4. septembrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1999 U 3.[4]

2000. gada 21. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Prospers.[5] Prospero ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.[3][6]

Orbīta un fizikālie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prospers ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 50 km. Prospera orbīta atrodas starp Margaretu un Setebosu. Prospers ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 152,0° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Prospers nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Prospera orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Sikoroksai un Setebosam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]