Margareta (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Margareta
Margareta
Subaru teleskopa attēls, Margareta atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i S.Šepards, D.Džuits
Atklāšanas datums 2003. gada 29. augustā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 14 345 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,661[1]
Apriņķojuma periods 1694,8 d[1]
Slīpums 56,6° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 20 km
Redzamais spožums 25,2[1]

Margareta,[2] arī Urāns XXIII,[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 24. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts, S. Šepardam izpētot attēlus, kurus viņš bija ieguvis kopā ar D. Džuitu 2003. gada 29. un 30. augustā Maunakea observatorijā ar 8,2 m Subaru teleskopu.[4]

Starptautiskā Astronomijas savienība 2003. gada 9. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2003 U 3.[4]

2005. gada 29. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Margareta.[5] Margareta ir tēls (Hero kalpone) Viljama Šekspīra komēdijā „Liela brēka, maza vilna”.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Margareta ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 20 km. Margaretas orbīta atrodas starp Sikoroksu un Prosperu. Margareta ir neregulārs pavadonis, tomēr tas ir vienīgais no neregulārajiem pavadoņiem, kurš rotē vienā virzienā ar Urānu. Margaretas orbīta atrodas 56,6° leņķī pret Urāna ekvatora plakni, tā ir stipri eliptiska un ilgākā laika posmā mainīga. Orbītas parametri liecina, ka Margareta nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Uranus moons
  2. I.Vilks, Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ISBN 978-9984-45-857-1
  3. Uranian System
  4. 4,0 4,1 IAUC 8217
  5. IAUC 8648

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]