Pāriet uz saturu

Stefans (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Stefans
Stefans
Ar Kanādas-Francijas_Havaju teleskopu uzņemts attēls, Stefans atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, H.Šols, Ž.M.Petits
Atklāšanas datums 1999. gada 18. jūlijā
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss) 8 004 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,229[1]
Apriņķojuma periods 677,4 d[1]
Slīpums 144,1° (pret Urāna ekvatora plakni)[1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 32 km
Redzamais spožums 24,1[1]

Stefans,[2] arī Urāns XX,[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 22. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadoni atklāja 1999. gada 18. jūlijā B. Gledmens, Dž. Kavelārs, M. Holmans, H. Šols un Ž. M. Petits ar 3,5 m Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu Maunakea observatorijā. Vienlaicīgi tika atklāts arī Seteboss.[4]

Starptautiskā Astronomijas savienība 1999. gada 27. jūlijā pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1999 U 2.[4]

2000. gada 21. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Stefans.[5] Stefans ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.[3][6]

Orbīta un fizikālie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stefans ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 32 km. Stefana orbīta atrodas starp S/2023 U 1 un Trinkulu. Stefans ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 144,1° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Stefans nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Stefana orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Francisko, S/2023 U 1 un Kalibanam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]