Frīdrihs Hajeks

Frīdrihs Hajeks Friedrich Hayek Personīgā informācija Dzimis 1899. gada 8. maijā Vīne, Austroungārija Miris 1992. gada 23. martā (92 gadi) Freiburga, Vācija Pilsonība Austroungārija, Austrija, Lielbritānija

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija liberālisms, Austriešu skola Nozīmīgas idejas ekonomiskā aprēķina problēma (Economic calculation problem), katalaksija (Catallaxy) Galvenās intereses ekonomika, politoloģija, apziņas filozofija Alma mater Vīnes Universitāte Skolotājs Ludvigs fon Mizess, Frīdrihs fon Vīzers Ietekmējies no Bernards de Mandevils, Ādams Smits, Deivids Hjūms, Ādams Fergisons, Džons Loks, Edmunds Bērks, Aleksis de Tokvils, Lords Aktons, Kārlis Mengers, Eižens fon Bēms-Baverks, Frīdrihs Vīzers, Ludvigs fon Mizess, Makss Vēbers, Karls Popers Ietekmējis Karls Popers, Konrāds Lorencs, Roberts Noziks, Izraēls Kircners, Mūrejs Rotbards, Džons Hikss, Džordžs Stiglers, Miltons Frīdmans, Berijs Goldvoters, Ronalds Reigans, Tomass Sauels, Mārgarita Tečere, Vāclavs Klauss, Džovanni Sartori, Ludvigs Erhards, Rons Pols, Alans Grīnspens Nozīmīgi darbi The Road to Serfdom (1944), The Constitution of Liberty (1960), Law, Legislation and Liberty (1973) Valoda vācu valoda, angļu valoda

Frīdrihs Augusts fon Hajeks (vācu: Friedrich August von Hayek, dzimis 1899. gada 8. maijā, miris 1992. gada 23. martā) — austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs. Viens redzamākajiem austriešu skolas un liberālisma pārstāvjiem. XX gadsimta vidū viens no galvenajiem brīvā tirgus aizstāvjiem. Hajeka idejas bija XX gadsimta otrās puses redzamāko labējo politiķu (Mārgaritas Tečeres Lielbritānijā un Ronalda Reigana ASV) ekonomiskās politikas iedvesmas avots.

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē aristokrātu ģimenē. Hajeka otrās pakāpes brālēns no mātes puses bija Ludvigs Vitgenšteins. Pirmā pasaules kara laikā, slēpdams savu patieso vecumu, karoja Austroungārijas armijas rindās un saņēma apbalvojumus par varonību.

Pēc kara 1921. un 1923. gadā ieguva doktora grādu tiesību zinātnē un politoloģijā. Apguva arī ekonomiku un psiholoģiju. Universitātes laikā Hajeka pasniedzēji bija ekonomisti Ludvigs fon Mīzess un Frīdrihs fon Vīzers.

Pāris gadus nostrādājis Ņujorkas Universitātē, XX gadsimta divdesmitajos gados Austrijā, bet 1931. gadā sāka strādāt Londonas Ekonomikas skolā, kur izveidojās par ietekmīgu ekonomistu, tomēr sastapa opozīciju starp Džona Keinsa piekritējiem. Pēc Austrijas pievienošanas Trešajam reiham Hajeks 1938. gadā kļuva par Lielbritānijas pilsoni.

Otrā pasaules kara gados Hajeks sarakstīja vienu no ietekmīgākajiem liberālisma darbiem — Ceļš uz dzimtbūšanu (The Road to Serfdom, 1944).

1947. gadā Hajeks bija viens no galvenajiem liberālisma smadzeņu centra Montpelerīnas biedrības (Mont Pelerin Society) dibinātājiem. 1950. gadā Hajeks devās uz ASV, kur strādāja Čikāgas Universitātē.

No 1962. līdz 1968. gadam viņš bija Freiburgas Universitātes profesors, bet vēlāk — Zalcburgas Universitātes viesprofesors.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Hajeks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)