1939. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Latvijā: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Laikapstākļi: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Sportā: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942
Kino: 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. marts — PSRS nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. aprīlis — Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: "Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei".[1]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.
  • 7. jūnijs — Latvijas ārlietu ministrs Munters un Ribentrops Berlīnē parakstīja Neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju uz 10 gadiem. Abas līgumslēdzējpuses apņēmās nekādā gadījumā viena pret otru nekarot vai pielietot citu vardarbību, bet, ja to dara kāda trešā valsts, līgumslēdzējpuses nekādā veidā to neatbalsta. Pēc līguma noslēgšanas Munteru sūtņa Krieviņa un Ribentropa klātbūtnē pieņēma Hitlers.[2][1]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. septembris — presē tika publicēta “Deklarācija par Latvijas neitralitati”. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (4 jūdzes no krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem.
  • 21. septembris — pēc tam, kad Vācija un PSRS bija pabeigušas Polijas republikas okupāciju, Vilhelms Munters Polijas sūtnim Latvijā paziņoja, ka Latvijas valdība ir spiesta apturēt attiecības ar Poliju.[2]
  • 28. septembris — tika noslēgts līgums starp PSRS un Vāciju par draudzību un robežām ar slepenu papildus protokolu, kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, un PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācbaltiešu izceļošana uz Vāciju
  • 2. oktobris — uz Maskavu tika izsaukts ārlietu ministrs Vilhelms Munters, kur Josifs Staļins un ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas.
  • 5. oktobris — tika parakstīts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par PSRS protektorātu.[2]
  • 6. oktobris — Vācijas valsts kanclers Ādolfs Hitlers radiorunā, it kā rūpējoties "par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā", aicināja Baltijas vāciešus atgriezties Vācijā.
  • 30. oktobris — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju", kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to vācieši kā minoritāte izbeidz savu pastāvēšanu Latvijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents K. Ulmanis pavadīja ar vārdiem "Uz neatgriešanos!".

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ķeguma HES tika palaists pirmais hidroagregāts.
  • Tika pabeigta Skultes zvejnieku ostas celtniecība.
  • Pamatojoties uz ekonomisko neizaugsmi pilsētas tiesības zaudē Lejasciems.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Noziegumi pret cilvēci / Molotova—Ribentropa nozieguma hronika Archived 2010. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē., vip.latnet.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 "Latvija Ulmaņlaiki" 13. sērija (1939)
  3. Laikraksts "Kurzemes Vārds", Nr. 30, 3. lpp, 05.02.1939.