Franču revolūcijas hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1793. gada Francijas Republikāņu kalendārs

Franču revolūcijas hronoloģija ir Franču revolūcijas notikumu īss izklāsts hronoloģiskā kārtībā, nelietojot Francijas Republikāņu kalendāru. Notikumi pirms 1789. gada skatāmi rakstā Franču revolūcijas iemesli, notikumi pēc 1795. gada skatāmi rakstā Direktorija.

1789. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • februāris-marts, zemnieku nemieri provincēs.
  • 5. maijs, Ģenerālštatu atklāšana.
  • 4. jūnijs, Luija XVI vecākā dēla, troņmantinieka nāve.
  • 17. jūnijs, Trešā kārta pasludina sevi par Nacionālo sapulci.
  • 20. jūnijs, Tenisa zāles zvērests par konstitūcijas pieņemšanu.
  • 23. jūnijs, karalis uzrunā Ģenerālštatu kopsapulci, kurā aizstāv tradicionālo kārtu sapulču modeli.
  • 11. jūlijs, Nekēru atlaiž no amata.
  • 12.-17. jūlijs, nemieri Parīzē, 14. jūlijā Bastīlijas ieņemšana, 16. jūlijā Nekēru atjauno amatā.
  • jūlija beigas-augusta sākums, plaši zemnieku dumpji laukos.
  • 4-5. augusts, Nacionālā Satversmes sapulce pieņem virkni lēmumu, kas izbeidz feodālo sistēmu valstī.
  • 10. augusts, oficiāli izveido Nacionālo gvardi.
  • 27. augusts, pieņem Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju.
  • 11. septembris, karalim atņem likumu veto tiesības, viņš tos var tikai aizkavēt.
  • 5.-6. oktobris, Parīzes sieviešu maršs uz Versaļas pili piespiež karaļa ģimeni pārcelties uz Parīzi.
  • 2. novembris, baznīcas īpašumu nacionalizācija.[1]

1790. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • februāris-marts, reģionu pašvaldību vēlēšanas.
  • 26. februāris, Francijas teritoriju sadala departamentos.
  • 13. aprīlis, lēmums katolicismu neatzīt par valsts oficiālo reliģiju.
  • 19. jūnijs, izbeidz aristokrātijas pastāvēšanu.
  • 12. jūlijs, civilās konstitūcijas piešķiršana katoļu baznīcai.
  • 14. jūlijs, revolūcijas pirmās gadadienas svinības Parīzē.
  • 4. septembris, Nekērs atkāpjas no amata.
  • 16.-24. augusts, tieslietu sistēmas pārveidošana.
  • 27. novembris, katoļu garīdzniecībai uzliek par pienākumu zvērēt uzticību valstij.

1791. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • janvāris, spēkā stājas jaunā nodokļu sistēma.
  • 10. marts, Romas pāvests nosoda baznīcas civilo konstitūciju, attiecību saraušana ar Franciju.
  • 2. aprīlis, Mirabo nāve.
  • 18. aprīlis, karaļa ģimenei neļauj doties uz Lieldienu dievkalpojumu ārpus Parīzes.
  • 15. maijs, brīvlaistajiem vergiem kolonijās piešķir daļējas pilsoņa tiesības.
  • 14. jūnijs, likums likvidē cunftes un aizliedz jaunu profesiju biedrību veidosānu.
  • 20. jūnijs, karaļa ģimene bēg no Parīzes, kurā, konvoja pavadībā, atgriežas 25. jūnijā.
  • 16. jūlijs, Jakobīņu kluba sašķelšanās. Konstitucionālas monarhijas atbalstītāji izveido Fejonu klubu (Feuillants).
  • 17. jūlijs, Marsa laukuma slaktiņš, Nacionālā gvarde nošauj 60 demonstrantus.
  • 22. augusts, vergu sacelšanās sākums Sant Domingo (Haiti).
  • 14. septembris, Luijs XVI apstiprina konstitūciju.
  • 27. septembris, ebrejiem piešķir pilsoņa tiesības.
  • 1. oktobris, Francijas Likumdošanas sapulces pirmā sēde.
  • 9. novembris, lēmums par stingriem sodiem aristokrātiskajiem emigrantiem. To vēlāk bloķē karalis.
  • 29. novembris, lēmums par stingriem sodiem garīdzniekiem, kas nezvēr valstij. To vēlāk bloķē karalis.
  • decembris, Jakobīņi diskutē par revolucionārā kara nepieciešamību.[2]

1792. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • janvāris-februāris, vergu dumpja rezultātā radušais cukura un kafijas deficīts izraisa nemierus Parīzē.
  • 9. februāris, sākas emigrantu īpašumu konfiskācija.
  • 20. aprīlis, kara pieteikšana Austrijas Hābsburgu valdniekam (Bohēmijas un Ungārijas karalim).
  • 27. maijs, lēmums par nezvērējušo garīdznieku arestiem un deportācijām. To bloķē karalis.
  • 20. jūnijs, sankilotu pūlis ielaužas Tiljerī pilī un piespiež karali iedzert par nācijas veselību.
  • 28. jūnijs, Lafajets aicina slēgt Jakobīņu klubu un vērsties pret radikāļiem.
  • 11. jūlijs, Likumdošanas sapulce pasludina "nācija ir briesmās".
  • 10. augusts, sankiloti un Nacionālā gvarde ieņem Tiljerī pili, karaļa atstādināšana no varas.
  • 2.-6. septembris, Parīzes cietumnieku slaktiņš.
  • 20. septembris, revolucionārā armija uzvar Prūsijas un emigrantu spēkus Valmī kaujā.
  • 21. septembris, Nacionālais konvents izbeidz monarhijas pastāvēšanu un pasludina Francijas republiku.
  • 6. novembris, revolucionārā armija sakauj austriešus.
  • 11. decembris, gāztā karaļa tiesas pirmā sēde.

1793. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 21. janvāris, gāztajam karalim nocērt galvu.
  • 1. februāris, Francija piesaka karu Lielbritānijai un Nīderlandei.
  • 24. februāris, 300 000 jauniesaucamo mobilizācija.
  • 7. marts, Francija piesaka karu Spānijai.
  • 10.-11. marts, Vandejas dumpja sākums.
  • marts-aprīlis, franču militārās neveiksmes.
  • 6. aprīlis, izveido Sabiedriskās glābšanas komiteju.
  • 31. maijs-2. jūnijs, sankilotu dumpis Parīzē, žirondistus izslēdz no Nacionālā konventa.
  • vasara, federālistu nemieri departamentos.
  • 24. jūnijs, 1793. gada konstitūcijas apstiprināšana.
  • 13. jūlijs, atentātā nogalina Maratu.
  • 27. jūlijs, Robespjēru ievēl Sabiedriskās glābšanas komitejā.
  • 27. augusts, angļu flote ieņem Tulonu.
  • 5.-6. septembris, sankilotu dumpis piespiež Nacionālo konventu viņiem piešķirt ekonomiskos labumus.
  • 17. septembris, pieņem likumu par aizdomās turamajiem, pastiprinās terors.
  • 29. septembris, vispārējā maksimuma likums nosaka cenu griestus produktiem.
  • 5. oktobris, republikas revolūcijas kalendāra ieviešana.
  • 10. oktobris, Revolucionārās valdības pasludināšana, 1793. gada konstitūcijas darbība apturēta līdz kara beigām.
  • 16. oktobris, Marijai Antuanetei nocērt galvu.
  • 31. oktobris, 21 žirondistu deputātiem nocērt galvu.
  • 10. novembris, kristietības apspiešana, Parīzes Dievmātes katedrāle kļūst par Saprāta templi.
  • 4. decembris, formāli apstiprina Revolucionārās valdības darbību.

1794. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. februāris, franču Karību jūras kolonijās atceļ verdzību.
  • 26. februāris, konfiscētos emigrantu īpašumus sāk izdalīt revolūcijas aktīvistiem.
  • 13.-24. marts, Ebēristu aresti un nāvessodi.
  • 5. aprīlis, Dantona, Demulēna, Delakruā un citu nāvessodi.
  • 7. maijs, kristietības apspiešana, Augstākās Būtnes kulta pasludināšana.
  • 8. jūnijs, Robespjērs vada Augstākās Būtnes svētkus Parīzē.
  • 10. jūnijs, 22 prairāla likums pastiprina teroru un nāvessodu izpildi.
  • 26. jūnijs, franču uzvara Flerī (Fleurus) kaujā padzen pēdējos iebrucējus no Francijas.
  • 27. jūlijs, 9.termidora apvērsums, Robespjēra varas beigas. Terora mazināšanās.
  • 12. novembris, slēdz Jakobīņu klubu.
  • 8. decembris, izdzīvojušo žirondistu deputātu atgriešanās Nacionālajā konventā.
  • 24. decembris, atceļ cenas regulējošo vispārējo maksimumu.

1795. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 21. februāris, formāla baznīcas un valsts šķiršana.
  • aprīlis/maijs, "baltais terors" Francijas dienvidos pret revolucionāriem.
  • 5. aprīlis, miera līgums ar Prūsiju.
  • 23. maijs, sievietes izslēdz no Parīzes komūnas apakšsekcijām.
  • 8. jūnijs, no slimības mirst Luija XVI dēls, Luijs XVII.
  • 27. jūnijs, emigrantu desants Bretaņā ar Lielbritānijas atbalstu.
  • 22. augusts, apstiprina 1795. gada konstitūciju.
  • oktobris, jauna parlamenta vēlēšanas un Direktorijas ēras sākums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]