Fricis Gulbis (fiziķis)

Fricis Gulbis;
Personīgā informācija
Dzimis	1891. gada 19. janvārī ; Asītes pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1956. gada 14. janvārī (64 gadi); Hamiltona, Ontārio, Kanāda
Tautība	Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	Fizika
Alma mater	Pēterburgas Universitāte
Studenti	Ludvigs Jansons
Sasniegumi, atklājumi	Baltijas universitātes izveide Hamburgā

Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis. Latvijas Universitātes, Baltijas Universitātes (1946—1948) un Makmastera universitātes profesors Hamiltonā, Kanādā. Vairāku fizikas mācību grāmatu autors latviešu valodā. Latvijas Universitātes Fizikas institūta dibinātājs un vadītājs (1919—1944). Viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem (1944).

Baltijas universitātes izveidotājs un pirmais prezidents (rector magnificus). Trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 19. janvārī Nodegu muižas "Ezergaļos" (tagad Priekules pagastā)^[1] zemnieka Jāņa Gulbja un viņa sievas Margrietas ģimenē.^[2] Viņa mātes pusbrālis bija publicists Ernests Rolavs. Mācījās Nodegu pagasta un Aizputes pilsētas skolās, pēc tam Liepājas reālskolā (1906—1911). Studēja fiziku Pēterburgas Valsts universitātē(1911—1916), pēc kuras beigšanas bija asistents Pēterpils Meža institūtā un Psihoneiroloģiskajā institūtā. 1917. gadā pārcēlās uz jaundibināto Permas Universitātē. Krievijas pilsoņu kara laikā viņš atgriezās Pēterpilī, kur bija Pēterpils Universitātes asistents un Optiskā institūta līdzstrādnieks.^[3]

Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gadā F. Gulbis atgriezās dzimtenē un sāka strādāt par fizikas docentu, papildinājās Berlīnes Universitātē (1920). Vēlāk viņu ievēlēja par vecāko docentu (1926) un ārkārtas profesoru, F. Gulbis bija Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns (1930—1932, 1936—1938, 1940, 1941—1943) un LU prorektors (1933—1936). Veica pētījumus rentgenstaru fizikā un metālu atomfizikā, uzrakstīja mācību grāmatu "Eksperimentālā fizika" trīs sējumos. Latvijas Fizikas un matemātikas biedrības priekšnieks (1939).

1944. gada martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un Baltijas valstu konfederācijas iespējamo veidošanu. Otrā pasaules kara beigās profesors Gulbis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja Greifsvaldes Universitātē (1944—1945). No 1945. gadā 2. jūlija bija Latviešu Nacionālās komitejas prezidents Lībekā, kopā ar E. Dunsdorfu un E. Leimani versās pie britu okupācijas zonas varas iestādēm ar lūgumu dibināt latviešu akadēmisko skolu Ziemeļvācijā. No 1946. gada 9. janvāra līdz 1948. gada 30. septembrim viņš bija Baltijas universitātes prezidents Hamburgā un Pinebergā. Pēc laikabiedru atmiņam, izrādīja spītīgu gara varonību mijiedarbē ar britu Militārās pārvaldes ierēdņiem.^[4]

1948. gada beigās profesors Gulbis saņēma Lady Davis fonda zinātnisko stipendiju un emigrēja uz Hamiltonu Kanādā, kur strādāja par profesoru atomfizikas nozarē Makmastera universitātē. Nesekmīgi mēģināja atjaunot Baltijas universitāti Ziemeļamerikā. Ievēlēts par Kanādas Latviešu nacionālas apvienības prezidentu, lasīja lekcijas par Latviju un Baltijas valstīm. Pēc Imanta Saksa atmiņām, "Viņš stāvēja par latviešu biedrību, kori, draudzi, skolu, par nopietnām demonstrācijām 14. jūnijā, kurās pats būdams slims, soļoja ierindas priekšgalā. Mazā sabiedrībā mīlēja humoru, priecājās par mazajiem latviešu bērniem un bija sirsnīgs ģimenes tēvs. Es pazemīgi klausījos, kā profesors Gulbis ar profesoru Ķiķauku un Hamiltonas latviešu mācītājiem diskutēja grieķu filozofijas un cilvēcības pamatvērtīgumu gan senatnes, gan tagadnes nosacījumos, šīs stundas bija pacilājošas, vienreizējas."^[5]

Miris no miokarda infarkta Hamiltonā 1956. gada 14. janvārī, apglabāts Dantesa kapsētā. Viņa izvadīšanā atskaņoja Latvijas Valsts himnu. Otrā pasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā 2001. gadā profesoram Fricim Gulbim pie bijušās LU Fizikas institūta ēkas Kronvalda bulvārī 4 atklāja piemiņas plāksni.

Darbi

Eksperimentālā fizika: Mēchanika, molekulārfizika, siltums (1922)
Eksperimentālā fizika: Elektrība (1924)
Eksperimentālā fizika: Optika (1928)
Atomiskais pasaules uzskats (1928)
On the emmission of positive electricity from palladium (Latvijas Universitātes raksti, 1929)
Masas jēdziens klasiskā un mūsdienu fizikā (akadēmiskā runa, 1935)

Literatūra

Jānis Jansons. Fizikas profesors Fricis Gulbis. Sērija "Latvijas Universitātes zinātnieki": 2006 - 128 lpp.
Jansons, J. Professor Fricis Gulbis (1891-1956) - the father of physics in Latvia. LATVIJAS ZINATNU AKADEMIJAS VESTIS A DALA, 2001; 99-107 lpp. (angliski)

Ārējās saites

Svinīga runa Latvijas valsts svētkos Hamiltonas latviešu sabiedrības sanāksmē 1949. gada 18. novembrī

Atsauces

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Embūtes ev. lut. draudze. - 1891.g. dzimušo reģistrs. - Nr.33
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VI. sējuma 10984-85 slejas
↑ Modris Zeberiņš. SCIENTIAE ET PATRIAE. TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI. Baltijas universitāte 1946-1949. Jaunā Gaita nr. 180, 1990. gada decembris
↑ Imanta Saksa atmiņas Jaunā Gaita nr. 180, 1990. gada decembris

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[2] Embūtes ev. lut. draudze. - 1891.g. dzimušo reģistrs. - Nr.33

[3] Latviešu konversācijas vārdnīcas VI. sējuma 10984-85 slejas

[4] Modris Zeberiņš. SCIENTIAE ET PATRIAE. TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI. Baltijas universitāte 1946-1949. Jaunā Gaita nr. 180, 1990. gada decembris

[5] Imanta Saksa atmiņas Jaunā Gaita nr. 180, 1990. gada decembris

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]